Skats uz horizontu

Šo mēnesi man bija vēlme apmeklēt Koknesi. Tā ir neliela pilsētiņa, ļoti ļoti zaļi un pietiekami klusa. Jāatzīmē, ka Koknesē nav nepārtraukta mašīnu burzma ar korķiem, līdz ar to var pastaigāties mierā un klusumā, kā arī pasēdēt uz soliņa un palasīt grāmatu.

Pastaigājot pa Koknesi, var doties uz tās viduslaiku cietoksni, kas kādreiz bija viens no stiprākajiem Livonijas cietokšņiem. Diemžēl, tagad šis cietoksnis ir tikai drupu veidā, kas ir iecementētas, lai saglabātu to, kas ir. Atrodoties cietokšņa drupās pāri upei var redzēt Likteņdārza atrašanās vietu. Uz to jau var aiziet kājām, bet tad tam ir jāieplāno laiks. Ideāli ir tad, ja Likteņdārzā var noskatīties saules rietu.

Belostoka – pilsēta, kuru apskata liels tūristu skaits. Tajā ir patīkami, atbraucot vienam pašam, apskatīties un pastaigāties pa Belostoku.

Cik zināms, tad Belostoku pirms tam pārvaldīja Prūsija, un pēc tam Krievija, līdz ar to pilsētā ir daudznacionāla. Pastaigājoties pa pilsētu, var iegūt priekšstatu, ka vietējie iedzīvotāji labi saprot krievu valodu. To var saprast, ja viņiem tiek jautāts krieviski. Cik zināms, tad Belostoka atkal tika iekļauta Polijā 1944. gadā.

Ļoti interesanti ir apskatīties Braņickas pili. Pili sāka celt 1728. gadā. Pils ir baroka stilā, tai apkārt ir dārzs, skulptūras, kā arī var redzēt vārtus. Kara laikā bija iznīcināti 70 %, no pils, tagad gan pils praktiski ir restaurēta.

Krakova – majestātiska pilsēta Polijā, nākamā lielākā pēc Varšavas. Tur es sagaidīju Jauno gadu – 2015. Gadu. Ceļš bija garš, no Rīgas vajadzēja atbraukt uz Krakovu, pa ceļam vēl biju Varšavā. Sākumā, kad iebraucām Krakovā un braucām uz viesnīcu, tad nedaudz apmaldījāmies un iebraucām kapsētā. Tas nu gan bija dīvaini, nesakrita ar gaidāmo, bet pēc tam, pabraukājot pa apkārtni, mēs nokļuvām viesnīcā. Pietiekami labā. Tur viss bija labi izņemot divas lietas. Labierīcību telpā bija ļoti auksti un no rītiem bija draņķīga kafija. Bet nakts pagāja un mēs izstaigājām pa Krakovu. Tā ir majestātiska pilsēta, jo lielu iespaidu atstāj tas, ka no 1038. Līdz 1596. gadam tā bija Polijas valsts galvaspilsēta. Vēsture atstāj iespaidu uz katru pilsētu, būtiska ir arī valsts ietekme, pie tam ne jau visu laiku Krakova atradās Polijā, tā bija sadalīta arī starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, Krakova atradās arī Austrijas teritorijā.

Saulkrasti – patīkama pilsēta pie jūras. Dodoties uz Saulkrastiem, nav iespējams nepastaigāties pa mežu un pa jūrmalas krastu. Lai kāds gadalaiks arī nebūtu, lai kāda diena arī nebūtu, bet Saulkrasti ir iespaidīgi. Katru dienu tiem var būt piešķirta cita nokrāsa. Tie var būt spilgti, gaiši un saulaini, tiem var būt purpurkrāsas nokrāsa, tie var būt mākoņaini ar pelēcīgu nokrāsu, bet, ja ir zibens, tad tumšās debesis var izskatīties kā sašķeltas ar tā palīdzību.

Uz Saulkrastiem ir patīkami doties vienkārši tādēļ, lai gūtu emocijas un baudītu dabas ietekmes noskaņojumu un ietekmi.

Iepazīstoties ar Saulkrastu vēsturiskajiem momentiem kā būtiskākos var atzīmēt tos, ka pirmos ierakstus par Saulkrastu teritoriju atrada Indriķa hronikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā. Tajos laikos Saulkrastu teritorijā dzīvoja līvi.

Grīziņkalna parks kādreiz bija 1905. gada parks. Šobrīd tur gan ir restaurācijas darbi, bet vienu rudens dienu, ierodoties tur, varēja redzēt, ka Grīziņkalns zelta lapu laikā ir nepārspējami skaits neskatoties uz restaurācijas darbiem.

Par 1905. gada parku to sauca tāpēc, ka 1905. gada revolūcijas laikā tur diezgan bieži norisinājās strādnieku sapulces. Man šis laiks bija pārāk tāls, līdz ar to es vairāk izbaudu pašu parku kā atklāto dārzu pilsētā. Un kāpēc gan ne, ja tur var pastaigāt un relaksēties?

Kādreiz atceros arī Jāņa Grīziņa Vārnu ielas republiku, un tad ir vēlme pastaigāt pa Grīzīņkalna rajonu un paskatīties kā tagad tur izskatās, galu galā Grīzņkalna rajons robežojas ar Brasas, Purvciema Centra apkaimēm. Jā, 2013. gadā Krāsotāju un Lienes ielas stūrī tika atklāts koka ēku restaurācijas centrs "Koka Rīga", kuru arī ir vērts apskatīt, jo tas saistās ar vēsturi. Tā nu es pagaidīšu, kad restaurācijas darbi beigsies, būs pavasaris vai vasara un pastaigāšu pa Grīzņkalna parku un tā apkaimi.