Ir pagājis krietns laiks, kad atgriežos pie savām atmiņām, piedzīvojumiem un pārdzīvojiem. Jūtu nepieciešamību salikt visu pa plauktiņiem, jo bija darbs, un nācās strādāt ļoti intensīvi. Pie tam viss janvāris pagāja zem slimības zīmes. Var jau būt kāds iemesls, Kazas gads tuvojas beigām. Bet var jau būt, ka šis iemesls nav īstais.
Konkrēti. Uz Grobiņām nolēmu doties nevis tādēļ, lai apskatītu pašas Grobiņas, bet tāpēc, ka tur bija atkal paredzēts sabraukt vikingiem. Tā kā Grobiņās bija arī 320. dzimšanas dienas svinības, tad brauciens bija ļoti labs un interesants.
Kā tagad atceros, ka laiks gan bija draņķīgs, lija lietus. Brīžiem lija pilnīgi neizturami. Un tad domāju: es un bez lietussarga! – tas ir sadisms man. Bet nu braucu kopā ar savējiem. Sākumā jau dzirdēju: “Nu, varbūt… nu nezinām, vai brauksim… kā tad nu būs…” Bet man jau arī sanāca pietiekami negatīvi ņerkstēt: vikingi, vikingi, vikingi, vikingi… ... |
Komentāri (0) | 2016-02-03 15:58 | Skatīts: 7096x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Šo mēnesi man bija vēlme apmeklēt Koknesi. Tā ir neliela pilsētiņa, ļoti ļoti zaļi un pietiekami klusa. Jāatzīmē, ka Koknesē nav nepārtraukta mašīnu burzma ar korķiem, līdz ar to var pastaigāties mierā un klusumā, kā arī pasēdēt uz soliņa un palasīt grāmatu.
Pastaigājot pa Koknesi, var doties uz tās viduslaiku cietoksni, kas kādreiz bija viens no stiprākajiem Livonijas cietokšņiem. Diemžēl, tagad šis cietoksnis ir tikai drupu veidā, kas ir iecementētas, lai saglabātu to, kas ir. Atrodoties cietokšņa drupās pāri upei var redzēt Likteņdārza atrašanās vietu. Uz to jau var aiziet kājām, bet tad tam ir jāieplāno laiks. Ideāli ir tad, ja Likteņdārzā var noskatīties saules rietu. ... |
Komentāri (0) | 2015-05-12 15:45 | Skatīts: 4341x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Nebiju gaidījusi, ka filma atstās uz mani tik lielu iespaidu. Kas attiecas uz saturu, tad par to ir rakstīts, tas nekādu izbrīnu neizraisa. Par to var runāt, stāstīt un rakstīt, kā arī tas ir aprakstīts jau. Izbrīnu izraisa tas, kā tika parādīts komunisma laiks, tie gadi, kad viss gruva, nabadzība, kuras rezultātā cilvēki dzīvoja badā, sabiedrība, kurā patiesība tika slēpta. Šo iemeslu dēļ sāku “celt” materiālus, lai iepazītos ar tiem gadiem, jo būtiskāk ir pašam visu izskatīt nevis tikai noklausīties gidus vai kādus materiālus tikai apskatīt. Atbilstoši filmā parādītajam nedaudz piemeklēju faktus.
Filma sākās ar notikumiem 1932. – 1933. gados. Ukrainā bija Lielais golodomors, kā rezultātā Ukrainas PSR bija ārkārtīgi liels cilvēku miršanas gadījumu skaits. 1932. gadā bija Likums par kolhozu izlaupīšanu, - bija piespriesti 2110 nāves sodi, 54 645 cilvēki bija sodīti, 2 420 100 cilvēki bija miruši, tāpat bija fiksēti 2500 kanibālisma gadījumu. Deportācijas, represijas tajā laikā bija normāla parādība.
... |
Komentāri (0) | 2015-05-04 20:16 | Skatīts: 2377x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Belostoka – pilsēta, kuru apskata liels tūristu skaits. Tajā ir patīkami, atbraucot vienam pašam, apskatīties un pastaigāties pa Belostoku.
Cik zināms, tad Belostoku pirms tam pārvaldīja Prūsija, un pēc tam Krievija, līdz ar to pilsētā ir daudznacionāla. Pastaigājoties pa pilsētu, var iegūt priekšstatu, ka vietējie iedzīvotāji labi saprot krievu valodu. To var saprast, ja viņiem tiek jautāts krieviski. Cik zināms, tad Belostoka atkal tika iekļauta Polijā 1944. gadā.
Ļoti interesanti ir apskatīties Braņickas pili. Pili sāka celt 1728. gadā. Pils ir baroka stilā, tai apkārt ir dārzs, skulptūras, kā arī var redzēt vārtus. Kara laikā bija iznīcināti 70 %, no pils, tagad gan pils praktiski ir restaurēta. ... |
Komentāri (0) | 2015-05-04 17:05 | Skatīts: 4920x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Zakopane – pilsēta, kas atrodas netālu no Krakovas. Ja aizbrauc uz Krakovu, tad jāizmanto iespēju apskatīt arī Zakopani.
Zakopani sauc par Polijas ziemas galvaspilsētu, un tas ir pamatoti. Zakopane var apmeklēt Tatru kalnus. Daudzi uz turieni dodas atpūsties. Ziemā, izmantojot pacēlāju, var tikt uz slēpošanas centru. Slēpošanas trases tumšā laikā tiek apgaismotas.
Ja ir vēlme, tad vasaras laikā ir patīkami doties pa tūrisma maršrutu, kuri ir 160 vai 240 km garumā.
Vēsturisko un kultūras objektu interesenti gan tur neko daudz nevarēs ieraudzīt. Zakopanē ir Gonsenicu kapliča un sv. Jēzus Kristus kapela. Neko vairāk tur vairs nevar ieraudzīt. Toties tie, kam patīk pastaigāt pa dažādiem tirdziņiem, var justies gandarīti. Zakopanē ir jauks tirdziņš, kur pārdod kažokādas, pledus un visādas citas dekoratīvas lietiņas. Tirdziņa piedāvājumi saistās ar temperatūru Zakopanē, jo vasarā tur ir apmēram +14, bet ziemā ir -4. Nav ne auksta, ne karsta laika. ... |
Komentāri (0) | 2015-02-21 14:02 | Skatīts: 7260x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Krakova – majestātiska pilsēta Polijā, nākamā lielākā pēc Varšavas. Tur es sagaidīju Jauno gadu – 2015. Gadu. Ceļš bija garš, no Rīgas vajadzēja atbraukt uz Krakovu, pa ceļam vēl biju Varšavā. Sākumā, kad iebraucām Krakovā un braucām uz viesnīcu, tad nedaudz apmaldījāmies un iebraucām kapsētā. Tas nu gan bija dīvaini, nesakrita ar gaidāmo, bet pēc tam, pabraukājot pa apkārtni, mēs nokļuvām viesnīcā. Pietiekami labā. Tur viss bija labi izņemot divas lietas. Labierīcību telpā bija ļoti auksti un no rītiem bija draņķīga kafija. Bet nakts pagāja un mēs izstaigājām pa Krakovu. Tā ir majestātiska pilsēta, jo lielu iespaidu atstāj tas, ka no 1038. Līdz 1596. gadam tā bija Polijas valsts galvaspilsēta. Vēsture atstāj iespaidu uz katru pilsētu, būtiska ir arī valsts ietekme, pie tam ne jau visu laiku Krakova atradās Polijā, tā bija sadalīta arī starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, Krakova atradās arī Austrijas teritorijā. ... |
Komentāri (0) | 2015-02-20 23:18 | Skatīts: 4366x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Varšavā biju vairākus gadus atpakaļ. Rudenī. Toreiz iebraucu agri no rīta un gribēju aiziet paskatīties vecpilsētu. Brauciens bija priekš manis ļoti negaidīts. Šogad plānoju jau ilgāku laiku braucienu uz Krakovu, un Varšavu bija plānots apmeklēt caurbraucot. Domāju, nu ko tur vispār var redzēt. Neko daudz. Bija Varšavā skaistas vietas arī toreiz, bet ļoti sliktu iespaidu atstāja tieši tas, ka visur ielas bija izrakņātas, tika veikti remontdarbi. Bet iebraukt apskatīties varēja, jo bija plānots divas stundas pastaigāt pa centru 30. decembrī. Tuvojās Jaunais Gads.
Iebraucu un biju ļoti pārsteigta. Pilsēta bija tik spoža un krāsaina. Un tad domāju par Rīgu. Rīga izskatījās vakaros, kad mazāk bija cilvēku tik auksta un majestātiska, bet Varšava laistījās spožās gaismās kā varavīksnē. Var jau būt, ka tas bija tā brīža noskaņojums, bet citās dienās ir savādāk, tomēr bija vēlme pastaigāt vairāk pa pilsētu. Pieļauju, ka nākamgad tur varētu sagaidīt nākamo Jauno gadu! ... |
Komentāri (0) | 2015-02-17 22:38 | Skatīts: 6528x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Saulkrasti – patīkama pilsēta pie jūras. Dodoties uz Saulkrastiem, nav iespējams nepastaigāties pa mežu un pa jūrmalas krastu. Lai kāds gadalaiks arī nebūtu, lai kāda diena arī nebūtu, bet Saulkrasti ir iespaidīgi. Katru dienu tiem var būt piešķirta cita nokrāsa. Tie var būt spilgti, gaiši un saulaini, tiem var būt purpurkrāsas nokrāsa, tie var būt mākoņaini ar pelēcīgu nokrāsu, bet, ja ir zibens, tad tumšās debesis var izskatīties kā sašķeltas ar tā palīdzību.
Uz Saulkrastiem ir patīkami doties vienkārši tādēļ, lai gūtu emocijas un baudītu dabas ietekmes noskaņojumu un ietekmi.
Iepazīstoties ar Saulkrastu vēsturiskajiem momentiem kā būtiskākos var atzīmēt tos, ka pirmos ierakstus par Saulkrastu teritoriju atrada Indriķa hronikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā. Tajos laikos Saulkrastu teritorijā dzīvoja līvi. ... |
Komentāri (0) | 2015-01-03 21:38 | Skatīts: 2539x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Sapratu, ka vairāk gribu pievērst uzmanību izlasītajam, tāpēc izveidoju grāmatu blogu. |
Komentāri (0) | 2014-11-26 13:48 | Skatīts: 4649x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Grīziņkalna parks kādreiz bija 1905. gada parks. Šobrīd tur gan ir restaurācijas darbi, bet vienu rudens dienu, ierodoties tur, varēja redzēt, ka Grīziņkalns zelta lapu laikā ir nepārspējami skaits neskatoties uz restaurācijas darbiem.
Par 1905. gada parku to sauca tāpēc, ka 1905. gada revolūcijas laikā tur diezgan bieži norisinājās strādnieku sapulces. Man šis laiks bija pārāk tāls, līdz ar to es vairāk izbaudu pašu parku kā atklāto dārzu pilsētā. Un kāpēc gan ne, ja tur var pastaigāt un relaksēties?
Kādreiz atceros arī Jāņa Grīziņa Vārnu ielas republiku, un tad ir vēlme pastaigāt pa Grīzīņkalna rajonu un paskatīties kā tagad tur izskatās, galu galā Grīzņkalna rajons robežojas ar Brasas, Purvciema Centra apkaimēm. Jā, 2013. gadā Krāsotāju un Lienes ielas stūrī tika atklāts koka ēku restaurācijas centrs "Koka Rīga", kuru arī ir vērts apskatīt, jo tas saistās ar vēsturi. Tā nu es pagaidīšu, kad restaurācijas darbi beigsies, būs pavasaris vai vasara un pastaigāšu pa Grīzņkalna parku un tā apkaimi.
... |
Komentāri (0) | 2014-11-26 13:35 | Skatīts: 4017x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
|
|