Nebiju gaidījusi, ka filma atstās uz mani tik lielu iespaidu. Kas attiecas uz saturu, tad par to ir rakstīts, tas nekādu izbrīnu neizraisa. Par to var runāt, stāstīt un rakstīt, kā arī tas ir aprakstīts jau. Izbrīnu izraisa tas, kā tika parādīts komunisma laiks, tie gadi, kad viss gruva, nabadzība, kuras rezultātā cilvēki dzīvoja badā, sabiedrība, kurā patiesība tika slēpta. Šo iemeslu dēļ sāku “celt” materiālus, lai iepazītos ar tiem gadiem, jo būtiskāk ir pašam visu izskatīt nevis tikai noklausīties gidus vai kādus materiālus tikai apskatīt. Atbilstoši filmā parādītajam nedaudz piemeklēju faktus.
Filma sākās ar notikumiem 1932. – 1933. gados. Ukrainā bija Lielais golodomors, kā rezultātā Ukrainas PSR bija ārkārtīgi liels cilvēku miršanas gadījumu skaits. 1932. gadā bija Likums par kolhozu izlaupīšanu, - bija piespriesti 2110 nāves sodi, 54 645 cilvēki bija sodīti, 2 420 100 cilvēki bija miruši, tāpat bija fiksēti 2500 kanibālisma gadījumu. Deportācijas, represijas tajā laikā bija normāla parādība.
Golodomors
Video
Tas, ar ko sākās filma ļoti labi izskaidro, kāpēc šī filma tika aizliegta Krievijā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tik briesmīgu golodomoru, kāds bija Ukrainā, filmā tomēr neparādīja.
Nākamais, kas pievērsa uzmanību, - bija parādītais totalitārais režīms. Tie bija 50.-tie gadi. Lai precīzāk noteiktu, kuri gadi tie bija, ir jābūt vēsturniekam. Visapkārt plakāti. Var teikt tā laika precīzas plakātu kopijas. Staļina režīms. Nebija iespējas izteikt savu viedokli. Lai pasargātu sevi, savu ģimeni bija labāk klusēt. Ja draugs, kaimiņš, paziņa, kolēģis ir sodīts kā noziedznieks, tad arī tu esi noziedznieks.
Pašas filmas saturs balstās uz 44 bērnu noslepkavošanu, korupciju un neaizsargātību.
Kā faktu gan jāatzīmē, ka galvenā varoņa cilvēciskums un viņa cīņa vilciena vagonā arī ir neticama, tas jau atspoguļo vairāk vai mazāk amerikāņu filmu akcentus.
Filmu skatīties var, tā ir interesanta, bet var radīt neizpratni, ja nav zināma vēsture un to laiku režīmi.
