Varšavā biju vairākus gadus atpakaļ. Rudenī. Toreiz iebraucu agri no rīta un gribēju aiziet paskatīties vecpilsētu. Brauciens bija priekš manis ļoti negaidīts. Šogad plānoju jau ilgāku laiku braucienu uz Krakovu, un Varšavu bija plānots apmeklēt caurbraucot. Domāju, nu ko tur vispār var redzēt. Neko daudz. Bija Varšavā skaistas vietas arī toreiz, bet ļoti sliktu iespaidu atstāja tieši tas, ka visur ielas bija izrakņātas, tika veikti remontdarbi. Bet iebraukt apskatīties varēja, jo bija plānots divas stundas pastaigāt pa centru 30. decembrī. Tuvojās Jaunais Gads.
Iebraucu un biju ļoti pārsteigta. Pilsēta bija tik spoža un krāsaina. Un tad domāju par Rīgu. Rīga izskatījās vakaros, kad mazāk bija cilvēku tik auksta un majestātiska, bet Varšava laistījās spožās gaismās kā varavīksnē. Var jau būt, ka tas bija tā brīža noskaņojums, bet citās dienās ir savādāk, tomēr bija vēlme pastaigāt vairāk pa pilsētu. Pieļauju, ka nākamgad tur varētu sagaidīt nākamo Jauno gadu!
Kad ieskatos vēsturē tagad, tad jāatzīst, ka pilsēta nevis vienkārši restaurēta, bet arī var teikt, ka no jauna uzcelta ar visām vēsturiskajām vietām, jo kara laikā 90 % no pilsētas bija iznīcināti. Pirms Jaunā gada Varšavā bija tik daudz atvērtu kafejnīcu un restorānu, varēja aiziet uz apskatīties galerijas, tikai laika pietrūka, jo ceļš bija garš un vakarā vajadzēja vēl nokļūt Krakovā.
Bet neskatoties uz laika trūkumu tik un tā bija iespēja apskatīties vecpilsētu Stare Miasto, Karalisko pili, kurai ir fantastiska vēsture sākot ar 1410. gadu, kad sākumā Karaliskās pils vietā bija uzcelta gotiskā pils. Jāatzīst, ka ne vienu reizi vien pils šajā vietā bija iznīcināta, bet Ā.Hitlers to bija licis pat uzspridzināt. Apbrīnoju poļus par viņu ieguldīto darbu restaurācijas un celtniecības darbos. Ļoti skaisti klosteri ir Varšavā: Sv. Marcina klosteris, Dievmātes, Varšavas sargātājas klosteris, Sv. Ioanna bazilika, Sv. Jaceka klosteris un citas skaistas ēkas. Noteikti es vēlētos aiziet arī uz multimediju strūklaku parku. Bet tad gan jābrauc vasarā.
Ceļš līdz Varšavai ir pasmags, tāpēc noteikti ir jāpaliek viesnīcā pa nakti.
Atmiņā par ceļu palika tas, ka biju iegājusi ar radinieci kafejnīcā paēst. Paskatījāmies uz mazu ēdienkarti, tās apakšā bija uzzīmēta kafijas krūzīte, bet mēs bijām tik izbadējušās, ka nemaz daudz nepiedomājām, ka Meksikanska nozīmē zupa. Pasūtījām Meksikanska kafiju, bet dabūjām zupu. Tagad par to atceramies ar smaidu. :)
Foto
