Skats uz horizontu

Sestās tikšanās pasākumā „Restartējot saknes: es protu vācu valodu” gan Ingmārs Čaklais, gan Andrejs Svilāns aizskāra jautājumu, kas saistīts ar valodas apguvi. Mūsdienās tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo meklējot sev darba vietu arvien vairāk parādās prasības zināt vairākas valodas. Ir zināms, ka LPSR laikā notika rusifikācija, bet tagad obligātā prasība ir zināt latviešu valodu – valsts valodu, krievu valodu, jo Latvija ir pietiekami daudz mazākumtautību pārstāvju, kas runā krieviski, pietiekami daudz tūristu ir arī no bijušās PSRS, kur vecāka gadagājuma cilvēki labi zināja krievu valodu, tajā pašā laikā angļu valoda ir būtiska internetā, bet vācu valoda arvien vairāk ienāk pasaulē. Cilvēki mācās, apgūst valodas, bet tik un tā pēc viņu runas var atpazīt, vai tie ir vai nav vietējie iedzīvotāji. Ja skatās uz ieceļotāju bērniem, tad viņi valodas apgūst krietni ātrāk un runā arī viņu valoda ir krietni labāka un kolorītāka. Paiet gadi, un vecāki konstatē, ka mājās neatkarīgi no valodas, kurā tiek runāts, bērni saprot visu vecāku teikto.

Restartējot saknes: izglītojamies noslēdzošajā tikšanās reizē bija Ģertrūdes baznīcas apmeklējums.

Baznīca pirmo reizi senajos rakstos bija pieminēta 1413. gadā un nes Sv. Ģertrūdes vārdu. Baznīca savas pastāvēšanas laikā ir septiņas reizes degusi un atjaunota, jo sākotnēji tā bija celta no koka. Ģertrūdes baznīca bija ne tikai postīta, bet arī 15. gadsimta beigās tai pie durvīm tika piesists paziņojums ar katoliskās baznīcas lāstu, kas bija arhibīskapa un ordeņa cīņu par virskundzību rezultāts. 1477. gadā no Romas pāvesta pienāca ziņa par pilsētas atbrīvošanu no lāsta

Esošā baznīcas mūra ēka uzcelta 1866. gadā pēc J.D.Felsko projekta laukumā, kas tika atvēlēts tai 1813. gadā. Viņa mūža laikā baznīcas projekts bija visgrandiozākais. Būvdarbus veica mūrnieku meistars Krīgers, kurš ieguva iespēju to veikt mazāksolīšanā.

LU Akadēmiskā bibliotēka ir vispārpieejama universāla zinātniska bibliotēka. Tajā tiek veikta iespieddarbu, rokrakstu, elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšana un saglabāšana.

LU akadēmiskā bibliotēka ir viena no senākajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. Tā bija izveidota 1524. gadā. Līdz 1945. gadam bibliotēkas nosaukums bija Rīgas pilsētas bibliotēka, LPSR laikā to sauca par Valsts vēsturisko bibliotēku, 1946. gadā to pārdēvēja par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku, 1992. gadā – Latvijas Akadēmisko bibliotēku, bet 2009. gadā tās nosaukums tika mainīts par LU Akadēmisko bibliotēku.

Mākslas muzejs Rīgas Birža

Rīgas Birža ir vaļā nu jau gadu. 2012. gadā, šogad, Rīgas Birža ir pieteikta Eiropas Muzeju Foruma balvai „Eiropas gada muzejs”, un ir viens no 28 muzejiem, kas iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. 2013. gada maijā būs paziņots otrās kārtas „Eiropas kārtas muzeja” balvas ieguvējs. Pēc muzeja atvēršanas, gada laikā, to ir apmeklējuši120000 skatītāji.

Muzejā ir trīs lieliskas ekspozīcijas: gleznu, Rietumu un Austrumu mākslas galerijas.

Rīgas Birža pamatoti lepojas ar savu vācu mākslas kolekciju, kas skaitliski ir vislielākā un daudzveidīgākā. Muzejā ir izstādīti spožākie tās paraugi. Īpašu uzmanību var vērst H.Makarta darbiem, kuri radās pateicoties H.Makarta un Vāgnera draudzībai. Kā nozīmīgāko H.Makarta gleznu muzeja kolekcijā var redzēt H.Makarta „Lapitu un kentauru cīņa”. Tā ir nozīmīga ne tikai starp mākslinieka darbiem, bet tā ir vislielākā glezna muzeja kolekcijā. Muzejā ir izstādīti divi darbi H.Makarta darbi, kas veltīti operu tetraloģijai „Nībelungu gredzens”.

Šonedēļ, no 30. oktobra līdz 3. novembrim notiek RIGA FASHION WEEK. Man bija iespēja tuvāk iepazīties ar QOOQOO modes zīmolu. Modes skatē bija prezentēta pavasarīga kolekcija, kura atstāja uz mani gaišuma, viegluma sajūtu. Neskatoties uz to, ka tagad ir rudens, man sagribējas pavasarīgi vasarīgu laiku, jo tad kaut kas no kolekcijas būtu piemērots arī man. Uzpūšot nelielam vējiņam, uzspīdot saulītei, tādās drēbēs es justos viegli un labi, galvenais, ka es iekšēji justos brīvi, un tad rodas jautājums, varbūt tieši iekšēja brīvība man ir nepieciešama? Ikdienā es nevaru tā justies, jo ir pienākumi, un arī laiks ietekmē. Lai ko arī cilvēki nedomātu, bet drēbes ietekmē gan cilvēka iekšējo sajūtu, gan noskaņojumu, gan rada laimes sajūtu. 

Droši vien Latvijā ir nepieciešams vairāk gaišu krāsu, krāsainu drēbju, kuras agri vai vēlu varētu ietekmēt mūsu iekšējo sajūtu. Varbūt tas arī mūs iemācīs biežāk smaidīt...

Kā secinājumu varu atzīmēt to, ka jutos apmierināta par to, ka apmeklēju skati. Man patika, un noskaņojums uzlabojās!

Ievietots arī