Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka


LU Akadēmiskā bibliotēka ir vispārpieejama universāla zinātniska bibliotēka. Tajā tiek veikta iespieddarbu, rokrakstu, elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšana un saglabāšana.

LU akadēmiskā bibliotēka ir viena no senākajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. Tā bija izveidota 1524. gadā. Līdz 1945. gadam bibliotēkas nosaukums bija Rīgas pilsētas bibliotēka, LPSR laikā to sauca par Valsts vēsturisko bibliotēku, 1946. gadā to pārdēvēja par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku, 1992. gadā – Latvijas Akadēmisko bibliotēku, bet 2009. gadā tās nosaukums tika mainīts par LU Akadēmisko bibliotēku.

Bibliotēkas lietotāju rīcībā ir:

  • 1,3 miljoni eksemplāru grāmatu;
  • 1,8 miljonu eksemplāru periodisko izdevumu;
  • 1 miljons rokrakstu vienību;
  • 32700 eksemplāru reto grāmatu un seniespieddarbu.

Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa tiek komplektēta no dāvinājumiem. Seno hroniku noraksti latīņu valodā bija iegūti no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem un baznīcām. Kā vērtīgākos var atzīmēt 13. gadsimta beigās rakstītos Psalterium Davidis (Dāvida psalmi) un Parabolae Salomonis (Zālamana līdzības), ļoti skaistu 15. gadsimta „Stundu grāmatu”, kura ir latīņu un franču valodā.

Jāatzīmē, ka LU Akadēmiskajā bibliotēkā atrodas arī no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavoti iespieddarbi – inkunābulas. Tās tika veidotas lielā mērā ar roku darbu. Tajā laikā vēl nepastāvēja darba dalīšana un normēšana. Pie inkunābulas radīšanas strādāja dimantu slīpētājs Johans Gūtenbergs (1398. – 1468.) no Maincas ar saviem kolēģiem. 1450. gadā darbu iespiešana tika salāgota pirmo reizi, bet 1455. gadā parādījās pirmā grāmata – Bībele. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas 210 inkunābulas. To tematika ir dažāda – viduslaiku filozofu sacerējumi, reliģiskie traktāti, svēto dzīves apraksti, bet vecākā ir lapa no latīņu valodas mācību grāmatas „Catholicon”. Tiek pieļauts, ka to ir iespiedis pats J.Gūtenbergs 1460. gadā.

16., 17. gadsimta iespieddarbi ir plaši pārstāvēti bibliotēkā, no 16. gadsimta iespieddarbiem var atzīmēt Mārtiņa Lutera darbus, liela kultūrvēsturiska nozīme ir J.K. Broces unikālajai kolekcijai, kurā ir lielformāta sējumi „Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente”, baltvācu publicista Garlība Merķeļa rokrakstu fonds.

Bibliotēka vēl arvien tiek papildināta ar vērtīgiem un interesantiem materiāliem.


Foto
 https://plus.google.com/u/0/photos/114699131857472565254/albums/5808193397378861169/5808193475288860722

https://lv.wikipedia.org/wiki/Gr%C4%81mata

https://tv.delfi.lv/video/bxrDEEBz/

https://www.lza.lv/LZA_VestisA/66_4/6_Aija%20Taimina%20_SENAKA%20ZINAMA%20RIGA.pdf

https://lv.wikipedia.org/wiki/Iespie%C5%A1ana 
Komentāri (0)  |  2012-11-08 10:59  |  Skatīts: 6835x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ