Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

AHHAA


AHHAA – zinātniskas centrs Tartu, Igaunijā. Šāda tipa centrs – lielākais Baltijā. Tā galvenie uzdevumi:

 

 

  • paaugstināt zinātnes prestižu;
  • veicināt interesi par tehnoloģijām;
  • palielināt sabiedrības interesi par zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem.

 

AHHAA centra ēku sāka celt 2008. gadā un pabeidza 2010. gadā. Tartu centra kopējā platība ir 10000 m2. Tajā ir trīs izstāžu zāles, kā arī lodveida planetārijs.

Centra foajē ir oriģināli saliņi, bet vestibilā ir interaktīva stāva plāni un informācijas displeji. AHHAA centrā ir tehnoloģijas, dabas un bioloģijas, fizikas, materiālu zinātnes un ģeogrāfijas zāles, bet pašā AHHAA notiek teātra, semināru un planetārija sesijas, papildus tam AHHAA tiek organizētas dažādas aktivitātes, piemēram, Zinātnieku nakts Tartu, Gada Zinātnes festivāls, Zinātnes kafejnīcas.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-30 11:02  |  Skatīts: 1214x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Sangastes pils



Sangastes pils bija uzcelta 1881. gadā, tai raksturīgs neogotiskais stils un tajā ir 99 telpas, jo 100 telpas varēja būt tikai caram.
Sangastes pils un muižas parks ir viena no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām Igaunijā. Galveno ēku Sangastes pilij projektēja Otto Piuss Hipiuss. Pils projektēšanas iedvesmai kalpoja Anglijas Vindzoru pils. Granītu pils celtniecībai veda no Somijas, bet kokmateriālus izmantoja vietējos. Līdz 1939. gadam muiža piederēja fon Bergiem, kas bija baltvācieši. Pēdējais īpašnieks Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845. – 1838.) bija studējis Sorbonā un Lielbritānijā. Vēlāk, dzīvojot Sangastes pilī, viņš nodarbojās ar graudaugu selekcionēšanu. Frīdrihs fon Bergs bija ieguvis akadēmisko grādu 1863. – 1864. gados. 1865. gadā viņš pārcēlās uz Angliju, kur strādāja Edinburgas saimniecībā un guva zināšanas par graudaugu šķirnēm. 1929. gadā Frīdrihs fon Bergs kļuva par Tartu universitātes goda doktoru, kā arī bija goda loceklis vairākās asociācijās

...
Komentāri (0)  |  2012-10-30 09:50  |  Skatīts: 2349x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Piektā tikšanās. Restartējot saknes: izglītojamies


Vēsturiskais ieskats

Tukums (Tuckum), sākumā pils, miests, vēlāk jau pilsēta, bija uzcelta XIV gadsimta sākumā Lielā kara ceļa malā. Pirmo reizi Tukums bija minēts dokumentos 1445. gadā.

1475. gadā pirmo reizi vēstures avotos bija minēta Durbes pils. Tajā laikā Durbes pilī mēdza uzturēties Ditrihs Butlars. Vēlāk par tās īpašnieku kļuva Ernst Karl Philip fon Grotthuss, kas pilī parasti atradās vasarā.

1795. gadā 27. novembrī Tukums ar imperatores Katrīnas II ukazu ieguva pilsētas statusu.

1818. – 1839. gadā Durbes pils piederēja grāfam Medemam. Viņa laikā pils ne tikai bija būvēta, bet arī tika uzsākti apkārtnes labiekārtošanas darbi. Parkā tika stādīti koki, un iedzīvojās arī lielie vīngliemeži.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-28 00:02  |  Skatīts: 1491x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Ceturtā tikšanās. Restartējot saknes: es protu vācu valodu


Restartējot saknes, ceturtās tikšanās laikā Silvija Pavidis, Ģermānistikas un romānistikas nodaļas asociētā profesore nedaudz ieskatījās savā dzīvē un deva skatījumu, kā vācu valoda iegāja viņas dzīvē un kādu iespaidu tā atstāja. Valodas iepazīšanas un pētījuma ceļš ne vienmēr ir taisns, un S.Pavidis iepazinās ar vācu valodu nevis Vācijā, bet tepat Latvijā un pēc tam bijušajā PSRS. Dzīves ceļā satiktie cilvēki bija gan paši vācieši, gan arī cilvēki, kas vācu valodu mīlēja un pētīja, tajā pašā laikā tieši informācija par gotiem deva izšķirošo grūdienu iepazīties ar vācu valodu vairāk.

Mūsdienu jauniešiem goti saistās ar īpatnējo dzīves stilu, kura pamatā ir nāves kults, tieksme. Gotiska kultūra radās XX gadsimtā 70. gadu vidū Lielbritānijā. Īpašs gotu pārstāvju skatījums uz dzīvi maina un iznīcina stereotipisko domāšanu. Lielākā daļa gotu izceļas un atšķiras no pārējiem ne tikai savas uztveres un domāšanas veidā, bet arī vizuāli. Būt gotam jau pati pār sevi ir māksla, un viņiem ir raksturīgi tādi kulta priekšmeti kā rozes, eņģeļi, asinis, dēmoni un mirušo gari. Drēbes goti valkā sākot ar Renesanse laikmeta kleitām līdz pat mūsdienu apģērbiem.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-23 23:24  |  Skatīts: 4058x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Ceturtā tikšanās. Restartējot saknes: izglītojamies


Zelta rudens vienmēr ir skaists. Katrā Latvijas nostūrī ir nepārspējami skaisti skati, bet, apmeklējot Turaidu, var ne tikai baudīt dabas skaistumu, bet arī izstaigāt savās domās pa vēstures takām, jo Turaidas muzejrezervāts ir pietiekami liels – 42 ha, kurā ir gan arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi.

XIII gadsimtā ūdens ceļi bija labvēlīgāki kuģošanai. Līdz Turaidai bija iespējams aizbraukt, tirdzniecība bija aktīva, un līdz ar to Turaidas teritorijā vēlāk bija atrastas dažādas Rietumeiropas naudas monētas, pat arābu dirhēmus tagad ir iespējams apskatīt Turaidas muzejā.

Senākais vēsturiskais avots par lībiešiem ir XII gadsimta senkrievu hronika „Pagājušo gadu vēsture”. Informācija tajā ir ne tikai par XII gadsimtu, bet arī par agrākiem laikiem. Tajā pašā laikā lībiešu vārds tiek pieminēts skandināvu XI gadsimta rūnakmeņos.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-21 12:13  |  Skatīts: 1947x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Latvijas Valsts arhīva apmeklējums


Latvijas Valsts arhīvs dod iespēju noteikt deportētos Latvijas iedzīvotājus un noskaidrot viņu likteņus.

Latvijas deportāciju rezultātā tika zaudēta trešdaļa iedzīvotāju.

Līdz 1939. gadam 15. decembrim, baltvāciešiem, vienai no Latvijas iedzīvotāju grupām, bija aicinājums izstāties no Latvijas pavalstniecības. Tajā pašā laikā bija pavēle apzināt baltvāciešus, kuri nevēlas pamest Latviju. Ar atsacīšanos izbraukt no Latvijas, baltvāciešiem tika piedāvāts nomainīt tautību. No 54567 vācbaltiešiem vēlēšanos izbraukt izteica vairāk nekā no 80 %.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-20 00:16  |  Skatīts: 1613x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Trešā tikšanās. Restartējot saknes: izglītojamies


Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Ar vēlmi iepazīties ar Rīgas vēsturi var doties uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kurā ir ierīkotas ekspozīcijas par Rīgas vēsturi sākot ar Rīgas dibināšanu. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā.

Muzeja dibināšanas pamatā bija Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privātā kolekcija, kura tika uzdāvināta Rīgai 1773. gadā 22. februārī. Pirmā muzeja ēka atradās Anatomijas teātrī, kura ēka nav saglabājusies. 1791. gadā muzejs tika pārcelts uz Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnu.

...
Komentāri (0)  |  2012-10-14 14:35  |  Skatīts: 3691x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.




Fotografēju pasākumus, kāzas, kristības, ballītes.

Veicu arī fotopēcapstrādi.

Ir slēgti līgumdarbi, foto darbi ir publicēti, piem., Delfi, Studentnet.

Strādāju ar dažādām interneta platformām, veidoju web lapas.


e-pasts:

ssfinkss@inbox.lv
ssfinkss137@gmail.com
  
m.t. 26429067









LMSA konferences biedriem.

Vietne
www.wikispaces.com 
...
Komentāri (0)  |  2012-10-14 13:29  |  Skatīts: 1308x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Trešā tikšanās. Restartējot saknes: es protu vācu valodu


Atskatoties pagātnē, praktiski katram cilvēkam radu rakstos ir dažādu tautību cilvēki. Cilvēki dzimst, kopā mācās, kopā strādā, kopā atpūšas, sarunās rod atbalstu vai jaunas idejas. Iepazīstoties  vienam ar otru, cilvēki katru reizi atklāj jaunu pasauli, jo katrs mēs esam ar dažādu dzīves uztveri un skatījumu uz to. Jo vairāk mēs viens no otra iegūstam, jo lielākas ir mūsu iespējas izpausties radoši.

Klausoties tikšanās reizē Kristiānu Ābeli, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieci, mēs nokļuvām mākslas pasaulē. Johans Valters vai arī Jānis Valters, gleznotājs, teorētiķis un mākslas pedagogs kopā ar Jāni Rozentālu un Vilhelmu Purvīti atstāja Latvijas mantojumā izcilus mākslas darbus. Pašlaik lielākais viņa gleznu un zīmējumu krājums ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atsevišķi viņa darbi atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Liepājas muzejā, Berlīnes Valsts muzeju Nacionālajā galerijā, Mākslas akadēmijas fonda mūzikas arhīvā, Drēzdenes Pilsētas galerijā, Malmes Mākslas muzejā un Gotfrīda Matēsa fonda Mākslas un zinātnes muzejā Milānā. Mākslinieks bija ievērojams gan Latvijā, gan Vācijā. Viņa gleznas ar ūdens motīviem ir tuvas impresionismam un jūgendstilam. Sākot ar 1932.gadu, kad Johans Valters pārcēlās dzīvot uz Vāciju un pieņēma uzvārdu Valters-Kūravs, viņš pievērsās ekspresionismam, līdz ar to viņa kļuva abstraktākas, dinamiskākas un krāsainākas. Daudz ko par tā laika mākslinieka dzīves un darba apstākļiem var uzzināt no Kristiānas Ābeles promocijas darba „Johans Valters”. Klausoties un lasot viņas darbu, var izprast, kāpēc tieši Johanam Valteram viņa daiļradē ir raksturīgas pārmaiņas gleznu stilā. Savā darbā K.Ābele par viņu raksta:

...
Komentāri (0)  |  2012-10-09 23:56  |  Skatīts: 1484x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Laimīgi mūžam?


  Kad medusmēnesis ir beidzies, sākas īstā dzīve...  

Maldoties bezgalīgajos sieviešu un vīriešu attiecību mūžamežos, autore dalās ar uzkrāto pieredzi.

Patrīcijas 
Skenlenas romānos sastopamas visas iespējamās attiecību peripetijas. Ne vienmēr tās ir gaismas un viegluma cauraustas.

Šajā romānā – raibā un krāsainā kā rudens lapas – jūs atradīsiet gan sievietes darboholiķes, kas cīnās ar izdegšanas sindromu, gan neplānotas grūtniecības radītos pārdzīvojumus, gan nevaldāmu naudas un varas kāri ģimenē. Un pāri visam – kā trausla dūmaka klājas nemērāma un netverama – mīlestība. Dažkārt pareizo lēmumu pieņemt ir šķietami neiespējama misija...

...
Komentāri (0)  |  2012-10-09 15:45  |  Skatīts: 2980x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.



Lapa | [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] 9 [10] |