Skats uz horizontu

Mūsdienu jauniešiem goti saistās ar īpatnējo dzīves stilu, kura pamatā ir nāves kults, tieksme. Gotiska kultūra radās XX gadsimtā 70. gadu vidū Lielbritānijā. Īpašs gotu pārstāvju skatījums uz dzīvi maina un iznīcina stereotipisko domāšanu. Lielākā daļa gotu izceļas un atšķiras no pārējiem ne tikai savas uztveres un domāšanas veidā, bet arī vizuāli. Būt gotam jau pati pār sevi ir māksla, un viņiem ir raksturīgi tādi kulta priekšmeti kā rozes, eņģeļi, asinis, dēmoni un mirušo gari. Drēbes goti valkā sākot ar Renesanse laikmeta kleitām līdz pat mūsdienu apģērbiem.

No vēstures puses goti bija viena no austrumģērmaņu tautām, kurai bija būtiska loma 3. – 6.gadsimtam Eiropā. 555. gadā goti mazās grupās izklīda pa visu Eiropu, sajaucās ar ģermāņu ciltīm un zaudēja savu varenību pasaules likteņu noteikšanā. Apgaismības laikā vārda „gotisks” nozīme bija „barbarisks”, „prasts”. Gotiskā kultūra un arhitektūra Eiropā parādījās sakarā ar klasicisma laušanas laiku, un tā radās nevis pateicoties gotu ietekmei, bet gan apnikumam ar klasicisma pieticību.

Tieši šādā veidā goti mūsdienās ir saistīti ar vēsturisko gotu ietekmes izpratni, jo tieši atšķirība no ikdienišķā, spēcīgāku emociju izjūtas ir kopīgās cilvēku skatījumā ar gotu izpratni un gotu kultūru. Un var jau pieļaut, ka ne tikai S.Pavidus vārds „goti” varētu ieinteresēt iepazīties ar vēsturiskiem notikumiem, kultūru un arī cilvēku psiholoģiju, bet arī mūsdienu jauniešus.

Gundega Grīnuma, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, aizskāra tēmu par valodas dialektu pētīšanu un saudzēšanu.

Vācu valodas dialekti tika labi saglabāti pateicoties Saksijas, Frankijas, Švābijas un Bavārijas hercogistu stabilitātei, jo tādējādi labi saglabājās vecās cilšu saites. Kultūrai visos gadsimtos ir liela vērtība, un valodas dialekti ir kultūras daļa.

G.Grīnumas teiktais par vācu valodas dialektiem lika aizdomāties arī par mūsu, latviešu valodu, kurai ir trīs pamatdialekti: Lībiskais, Vidus dialekts un Augšzemes dialekts. Arī par tiem mēs nezinām pietiekami, kur nu vēl par valodas izloksnēm. Tomēr jāatzīmē, ka būtiski ir tas, ka latviešu valoda tika saglabāta pat PSRS laikos, kad Latvijā notika strauja imigrantu ieplūšana, kuras laikā daļa imigrantu vēl aizvien nav apguvuši latviešu valodu. 2005. gadā latviski spēja sazināties 79 % iedzīvotāju, 2007. – 60 %. Labi latviešu valodu pārzina jaunā paaudze, kas norāda, ka valodas saglabāšana norit veiksmīgi pateicoties Valodu politikai Latvijā.

Tikšanos ciklu "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku organizē Rīgas Vācu kultūras biedrība. Atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība  https://www.riga.diplo.de, Latvijas Vācu savienība https://www.verband.lv, Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) https://www.ifa.de, Gētes institūts Rīgā https://www.goethe.de/riga, apgāds "Zvaigzne ABC" https://www.zvaigzne.lv, apgāds "Zinātne" https://www.zinatnesgramatas.lv, apgāds "Atēna" https://www.atena.lv, izdevniecības "Nordik"/"Tapals" https://www.nordik.lv un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" https://www.studentnet.lv.

· 20.novembrī plkst.18.00,