Zelta rudens vienmēr ir skaists. Katrā Latvijas nostūrī ir nepārspējami skaisti skati, bet, apmeklējot Turaidu, var ne tikai baudīt dabas skaistumu, bet arī izstaigāt savās domās pa vēstures takām, jo Turaidas muzejrezervāts ir pietiekami liels – 42 ha, kurā ir gan arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi.
XIII gadsimtā ūdens ceļi bija labvēlīgāki kuģošanai. Līdz Turaidai bija iespējams aizbraukt, tirdzniecība bija aktīva, un līdz ar to Turaidas teritorijā vēlāk bija atrastas dažādas Rietumeiropas naudas monētas, pat arābu dirhēmus tagad ir iespējams apskatīt Turaidas muzejā.
Senākais vēsturiskais avots par lībiešiem ir XII gadsimta senkrievu hronika „Pagājušo gadu vēsture”. Informācija tajā ir ne tikai par XII gadsimtu, bet arī par agrākiem laikiem. Tajā pašā laikā lībiešu vārds tiek pieminēts skandināvu XI gadsimta rūnakmeņos.
XI – XII gadsimtā lībiešu kultūru ietekmēja kristīgās ticības izplatīšanās, ko varēja secināt no atrastajiem krustiņiem kopā ar pagāniskajiem simboliem apbedīšanas vietās.
XIII gadsimtā lībieši labi pazina Gotlandes tirgu, kas bija starpnieks starp rietumiem un austrumiem tirdzniecībā, par to liecina Indriķa hronikas. XIII gadsimtā Gaujas lībiešu zemes tika sadalītas starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Gaujas labajā krastā bija bīskapa valdījumi, kreisajā – ordeņa valdījumi, bet Turaida bija Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala pārvaldes un saimnieciskais centrs, te atradās arhibīskapijas fogta mītne. Šī iemesla dēļ Turaidas pilij bija gan militārā, gan saimnieciskā loma. Brīvības zaudējuma rezultātā lībieši asimilējās.
Pēc Turaidas pils un celtnēm, kas atrodas to apkārtnē, var noteikt tās celšanas posmus un pārmaiņas administratīvajā sistēmā. XVI gadsimtā Polijas – Lietuvas valdīšanas laikā Turaida atradās Pārdaugavas hercogistes sastāvā, XVII gadsimtā - Zviedrijas sastāvā, XVIII gadsimtā Turaida, Sigulda un Krimulda tiek pievienotas Krievijai. Turaidas pils zaudē savu nocietinājuma nozīmi un kļūst par muižas īpašnieku dzīvesvietu.
XVII gadsimtā Turaidas pili pārbūvē atbilstoši zviedru prasībām. 1776. gada ugunsgrēka laikā aizdegās Turaidas pils, kuru izraisīja muižas nomnieka dēla šāviens ar bisi. Netrāpot putnam, aizdegas Turaidas viduslaiku pils, kuru pēc postošā ugunsgrēka vairs neatjaunoja, un tā nonāca drupu stāvoklī. Kopš 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadībā tika veikta pils arheoloģiska izpēte, kuras laikā iegūto informāciju izmantoja pils drupu konservācijai, pils restaurācijai un rekonstrukcijai.
1996. gadā muzejs iekļuva Eiropas muzeju gada laureātu sarakstā.
Turaidas muzejrezervāts ir vieta, kur var daudz uzzināt, jo tā eksponātu skaits un informācijas klāsts papildinās, atpūsties un baudīt dabu.
Latvijas Vācu savienība www.verband.lv ar Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) www.ifa.de atbalstu no 2012.gada 4.oktobra līdz 10.novembrim latviešu valodā rīko tikšanos ciklu "Restartējot saknes: izglītojamies". Atbalstu sniedz Rīgas Vācu kultūras biedrība, Rīgas Centrālās bibliotēkas www.rcb.lvMākslas un mūzikas nodaļa un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" www.studentnet.lv.Foto
https://plus.google.com/u/0/photos/114699131857472565254/albums/5801507964838145137/5801508136134455474
https://lv.wikipedia.org/wiki/Turaidas_Roze
https://www.gutenberg.org/files/21680/21680-h/21680-h.htm
https://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1083&prop_id=287
https://www.turaida-muzejs.lv/
