Šo mēnesi man bija vēlme apmeklēt Koknesi. Tā ir neliela pilsētiņa, ļoti ļoti zaļi un pietiekami klusa. Jāatzīmē, ka Koknesē nav nepārtraukta mašīnu burzma ar korķiem, līdz ar to var pastaigāties mierā un klusumā, kā arī pasēdēt uz soliņa un palasīt grāmatu.
Pastaigājot pa Koknesi, var doties uz tās viduslaiku cietoksni, kas kādreiz bija viens no stiprākajiem Livonijas cietokšņiem. Diemžēl, tagad šis cietoksnis ir tikai drupu veidā, kas ir iecementētas, lai saglabātu to, kas ir. Atrodoties cietokšņa drupās pāri upei var redzēt Likteņdārza atrašanās vietu. Uz to jau var aiziet kājām, bet tad tam ir jāieplāno laiks. Ideāli ir tad, ja Likteņdārzā var noskatīties saules rietu.
Stāsta, ka siltās dienās Kokneses cietokšņa apkārtnē izlienot zalkši, un vienu dienu tur esot saskaitīti veseli 28. Tādā nelielā vietā tas ir liels skaits! Bet man staigājot pa cietokšņa drupām izdevās noklausīties ar nostāstu par Kokneses pils muižkunga meitu un dārznieku, kuri bija iemīlējušies. Pilskungs nevēlējās, lai viņa meita precētos ar dārznieku, un tas tika nogalināts, bet viņa meita rezultātā izlēkusi pa torņa logu un noslīkusi. Tagad gan baidoties no apkārtējiem, bet, ja kāds izskatīgs jauneklis bēg, tad domā, ka tas ir viņas iemīļotais puisis.
Interesanta ir Fauna galva. Paskatoties uz to, var neko arī nepamanīt, bet pārvietojoties tās rajonā, var konstatēt, ka zem tās varētu būt arī kādi mehānismi, kas sāk darboties un no Fauna mutes parādās ūdens strūkla.
Interesants ir arī Pastamuižas velnakmens, tik velna ķetnu nospiedumus praktiski vairs nevar saskatīt.
Tas, ka Koknesē var izbaudīt aktīvas atpūtas iespējas arī nav brīnums. Jājiens uz zirga, brauciens ar velosipēdu, tas Koknesē ir pieejams un sniedz pozitīvas emocijas tāpat kā vienkārša pastaiga, bet izstaigājoties Pa Koknesi var ieiet arī krodziņā “Rūdolfs” un izbaudīt tajā sātīgu un gardu ēdienreizi.
Jauka diena – jauka pastaiga!
Foto
