Alūksne. Alūksne ziemā. Vispār jau Alūksne ir neliela pilsētiņa. Var teikt, ka visas tās interesantākās vietas atrodas vienkopus, netālu no autoostas.
Ierodoties Alūksne un paejot nedaudz uz priekšu, var ieraudzīt Alūksnes Jauno pili, kas celta no 1850. Līdz 1864. Gadam. Pilī atrodas Alūksnes muzejs un dabas muzejs „Vides labirints”. Ierodoties Alūksnē, ir vērts pili apskatīt un iepazīties ar tās ekspozīcijām. Ja iepazīstas ar pils vēsturi, tad tās vēsture ir saistīta ar Fītinghofu dzimtu, kuras pēdējais pārstāvis 1918. gadā aizbrauca uz Vāciju.
Alūksnes pils parks ziemā nav tik skaists kā vasarā, jo sniegs tomēr pārklāj dārzus un objektus, bet tad ir vērts doties uz pilssalu, lai apskatītos mūrus. Mūri pat tad, kad ir apsniguši izskatās grandiozi. Sniegs it kā pasvītro pils drupu spilgtumu un sarkanīgo nokrāsu.
Tagad ir nepieciešamība restaurēt pils drupas vai vismaz veikt konservāciju lai saglabātu to, kas ir palicis pāri, jo mūra pils celtniecību veica Livonijas ordenis un iesvētīja pili Marijas pasludināšanas dienā, tādā veidā gūstot nosaukumu Marienburga.
Tiek stāstīts, ka vienā no pils sienām bija iemūrēta meitene Marija. Ar Alūksni ir saistītas arī vairākas teikas:
Viduslaikos Vācijā pastāvēja tāda māņticība, ka ikvienas pils vai baznīcas pamatos jāiemūrē dzīvs cilvēks, tikai tad pils un baznīcas mūri būs stipri, nesagraujami. Šim cilvēkam labprātīgi jāļaujas iemūrēties. Šiem māņiem ticēja arī tie bruņinieki un ordeņa brāļi, kas bija iebrukuši mūsu zemē un cēla te savas pilis-cietokšņus. Tāpēc, kad sanākuši bruņinieki gudrot par pils celšanu Alūksnes ezera salā, tie meklējuši kādu cilvēku, vislabāk jaunavu, kas labprātīgi apliecinātu savu vēlēšanos tikt iemūrētai pils mūrī. Alūksnes ciematā bijis dārznieks latvietis, kam bijuse skaista meita, vārdā Marija. Paši lielākie no bruņiniekiem kopā ar bīskapu aizgājuši uz dārznieka mājiņu un jautājuši viņa meitai: «Vai tu gribi nest jaunceļamās pils atslēgas?» Meita, neko no visām briesmām nezinādama, atbildējusi: «Gribu gan.» Tad bīskaps Mariju svētījis ar paceltu krustu un viņai teicis: «Tad nāc mums līdzi, mīļā jaunava!» Viņi aizveduši Mariju uz pilssalu un likuši nostāties ar seju pret rītiem. Ātri vien viņai sasietas rokas un kājas, viņa piesaistīta pie staba un rokās iedota liela sudraba atslēga. Lai meitas kliedzieni nesatrauktu vietējos iedzīvotājus un mūra cēlājus, pats bīskaps no zeltīta biķera Marijai iedevis vīnu ar miega zālēm. Drīz vien akmeņi bijuši aplikti Marijai visapkārt, un tā viņa arī tur palikuse stāvam, nenākot pie samaņas. Pili nosaukuši Marijai par godu par Marienburgu (Alūksni).
Tautas teika
Laiki mainījās, Alūksnes pils valdnieki mainījās, bet 1702. gadā pils tika uzspridzināta, lai pils nenonāktu Krievijas karaspēka rokās. Rezultāts bija tāds, ka krievu karspēks pēc šādas rīcības nodedzināja apdzīvoto vietu un aizveda gūstā visus iedzīvotājus.
No Pilssalas ir redzams Tempļa kalns un Saules tilts. Tempļa kalna pakājē izveidotas ugunskura un atpūtas vietas. Te vijas arī viens no Ezertakas posmiem.
Pastaigājot pa Alūksni ir iespējams gūt pietiekami daudz pozitīvu iespaidu...
