Skats uz horizontu

Otrā tikšanās "Restartējot saknes: es protu vācu valodu"

Mēs visi zinām, ka ar Latvijas kolonizāciju 10. – 12. gadsimtā sākās apzināta valodas politika. Apgūstot vēsturi skolā, meklējot informāciju par latviešu valodu vēsturiskajos dokumentos, mēs zinām, ka Latvijā bija noslāņošanās latviešu un vācu valodas runātāju kārtās, neskatoties arī uz citu valodu lietošanu sarunās. 16. – 19. gadsimtā vācu valodai bija nozīmīgas sociolingvistiskās funkcijas, bet latviešu valoda figurēja vairāk kā tautas valoda ikdienā. Tajā pat laikā var atzīmēt arī faktu, ka 18. gadsimta beigās paralēli vācu valodai Latvijā sāka attīstīties krievu valoda. Tomēr neskatoties uz pārvācošanās un pārkrievošanās apstākļiem latviešu valoda turpināja attīstīties. 19. gadsimta sākumā latviešu valoda sāka pretendēt uz nozīmīgu vietu administratīvajā un kultūras sfērā. Pēc Latvijas Republikas iekļaušanas Padomju Savienībā latviešu valodas sociolingvistiskās funkcijas atkal tika sašaurinātas, pateicoties PSRS etnopolitikai.

Klausoties Evitu Serjoginu, ārējo sakaru koordinatori Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, otrās tikšanās laikā, varēja atzīmēt viņas pamanītās vācu valodas mācīšanās tendences. Vēsturiski vācu valoda bija ļoti nozīmīga Latvijas kultūrā. To mācījās. Bet tagad viņa atzīmēja vācu valodas mācīšanās ieinteresētības pretēju procesu – skolēniem mācīt vācu valodu ir grūti, jo viņu motivācija ir diezgan minimāla. Kādēļ tad tā notiek? Mūsdienās, kad visa pasaule tiecās arvien vairāk datorizēt dažādus procesus, angļu valoda sāk ieņemt cilvēku dzīvē arvien nozīmīgāku vietu, un, ejot pa pilsētu, mēs varam pamanīt izteiktu angļu valodas eksistenci mūsu dzīvē. Vācu valodas pozīcijas Latvijā nedaudz pamainījās tajā laikā, kad Vācija atvēra savas robežas darba tirgum. Tajā brīdī vācu valodas nozīme atkal pieauga, jo praktiski katrai valstij ir jārēķinās ar darbaspēka aizplūšanu no valsts vai nu darba apstākļu, vai nu darba samaksas, vai nu darba vietu dēļ, kas ir pats nozīmīgākais cēlonis šajā gadījumā.

E.Serjoginas dzīves pieredze ir fantastiska, un vācu valoda viņas dzīvē ieņem nozīmīgu vietu. Viņas pieredze ir saistīta arī ar vācu valodas studijām Vācijā, kas nemaz nav tik vienkārši, bet tajā pašā laikā šādas studijas ir iespējamas, jo Vācijā Latvijas izglītības iestāžu atestāts par vidējo izglītību tiek atzīts, un ar to ir nodrošinātas iespējās uzsākt studijas. Pie tam Vācijā augstākajai izglītībai tiek piešķirti ievērojami budžeta līdzekļi.

Tikšanās laikā interesantus atzinumus izteica Ivars Bērziņš, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras Mediju un kultūras menedžmenta maģistrantūras programmas vadītājs. Viņš atzīmēja, ka runājot par Latviju, un tas domājams attiecas ne tikai uz Vācijas iedzīvotājiem, ir jāsāk ar tik vienkāršām lietām, ka Mēs esam, Mēs esam normāli, Mēs esam īpaši.

I.Bērziņa atzinums liek aizdomāties par Latvijas popularitāti ārvalstīs. Liek arī aizdomāties par to, kādu mēs redzam Latviju un Rīgu. Nevar noliegt, ka Latvija tiek pakāpeniski uzkopta, bet tik un tā ir nepieciešams ieguldīt vēl daudz līdzekļu kultūrā, dizainā, tehnoloģijās, vidē, tūrismā, lai ne tikai Rīga būtu atpazīstama, bet visa Latvija kopumā. Un te parādās jautājums, kādas mēs redzam Latviju un Rīgu? Kādas mēs vēlētos tās redzēt? Viss sākas parasti ar vīziju, kura laika gaitā sāk realizēties. Ja mēs Latviju redzēsim tikai panīkušu un nesakoptu, tad tāda viņa arī būs. Ja mēs, tā vietā, lai atstātu atkritumus pēc sevis, tos savāksim, tad Latvija sāks iegūt jaunu skatu mūsu acīs. Mēs varam redzēt Latviju kā zaļu valsti ar zaļiem enerģijas avotiem un ekotūrismu. Daba ir viena no garīgās veselības sastāvdaļām, un cilvēku tiesiskumam, drošībai un zemam korupcijas līmenim ir būtiska nozīme, lai Latvijas sabiedrība atveseļotos no negatīvisma savas pasaules redzējumā, kas sāks celt Latviju arī citu valstu iedzīvotāju acīs.

Tikšanos ciklu "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku organizē Rīgas Vācu kultūras biedrība. Atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība https://www.riga.diplo.de, Latvijas Vācu savienība https://www.verband.lv, Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) https://www.ifa.de, Gētes institūts Rīgā https://www.goethe.de/riga, apgāds "Zvaigzne ABC" https://www.zvaigzne.lv, apgāds "Zinātne" https://www.zinatnesgramatas.lv, apgāds "Atēna" https://www.atena.lv, izdevniecības "Nordik"/"Tapals" https://www.nordik.lv un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" https://www.studentnet.lv.