Restartējot saknes: es protu vācu valodu pēdējās tikšanās reizē uzstājās Inese Mičule. Viņa atklāja ne tikai savu dzīves pieredzi un pasaules uztveri, bet arī lūgšanas nozīmi un spēku. Mēs bieži vien neapzināmies par lūgšanas spēku. Tajā pašā laikā cilvēki bieži vien tomēr griežas ar lūgšanu pie radiniekiem, draugiem, kolēģiem un arī pie Dieva. Griežoties ar lūgšanu, tajā pašā laikā mēs vienkārši noliedzam to, jo dziļi dziļi savās domās saglabājam neticību tam, ka mums tiks palīdzēts. Mainīt savu viedokli ir grūti, gandrīz neiespējami, bet tomēr tas ir iespējams. Prasot, pēc sava viedokļa sev nepieciešamo, cilvēks to nevar dabūt tad, ja viņa vārdos un izjūtās ir dusmas, aizvainojums vai sāpes. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams mainīt vidi, kurā viņš atrodas, un vispirms to var panākt sakārtojot savu iekšējo emocionālo stāvokli, jo tad negatīvismu radošie cilvēki to neizturēs un vai nu paši aizies prom vai arī cilvēks tiks izstumts no vienas vides un nokļūs citu cilvēku lokā. Rezultātā mēs radām savu realitāti ik mirkli un mācāmies tikt galā ar tām emocijām, kuras nostājas mūsu priekšā kā pārbaudījumi. Tieši tas arī notika ar Inesi Mičuli viņas dzīves ceļā. Tieši tā viņa atklāja Dievu un dievišķo dzirksti sevī.Rita Brūvere no savas darba pieredzes nesa vēsti par Latvijas luterāņu sadarbību ar Vācijas luterāņiem, kas ir viena no trijām lielākajām Latvijas reliģiskajām konfesijām. Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 2006. gadā bija 299 draudzes. Luterāņu dievnami Latvijā ir nozīmīgi arhitektūras pieminekļi un sakrālās mākslas krātuves. Tie bija atjaunoti no drupām vai graustiem un tiek celti Latvijā. 1521. gadā Rīgā bija izveidota pirmā luterāņu draudze Andreasa Knopkes vadībā un 1522. gadā bija izveidota vēl viena draudze Silvestra Tegetmeijera vadībā.
R.Brūvere pieminēja, ka Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Rītdienas fonds atbalsta LU Teoloģijas fakultātes jaunos pētniekus, piešķirot viņiem stipendiju, un tieši vācu valoda dod iespējas pilnvērtīgāk paplašināt akadēmiskās un praktiskās teoloģiskās zināšanas, jo Vācija ir atvērta sadarbībai ar Latviju.
Jāatzīmē, ka Latvijā ir vācu draudzes Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Dobelē un Valmierā. Latvijas vācu draudzē ir cilvēki ar Vācijas saknēm, bet uz vācu draudzi nāk arī cilvēki, kas interesējas par vācu valodu.
Ilgvars Kļava, Latvijas vēstnieks VFR aizskāra izglītības jautājumus Latvijā. Skolas laikā viņš mācījās angļu valodu, bet vācu valodu apguva pēc darba privāti. Ir zināms, ka Latvijas izglītībā ir nepieciešamas reformas, to atbalsta gan sabiedrība, gan izglītības darbinieki. Diemžēl, pat internetā nevar atrast informāciju par izglītības pārstāvju diskusiju ar izglītības ministru R.Ķīli.
Vācija var lepoties ar savu izglītības sistēmu. Tā ir viena no attīstītākajām pasaulē. Tajā pašā laikā arī par Vācijas izglītību tiek daudz diskutēts, jo jau sākumskolā tiek izlemts, ko un kur bērnam mācīties, bet, nosakot skolas veidu turpmākām mācībām, skolēniem var būt sarukušas iespējas saņemt labāku izglītību un veiksmīgāk virzīties pa karjeras kāpnēm.
Cik veiksmīga ir Latvijas izglītība, ja bērni apmeklē privātskolotājus? Cik motivēti ir skolotāji, strādājot izglītības sistēmā, un cīnoties par izdzīvošanu? Demogrāfiskā situācija Latvijā norāda uz to, ka izglītības darbiniekiem jau tagad ir jādomā par profesijas maiņu, un ir nepieciešama pārkvalifikācija, jo pietiekami daudz izglītības darbinieku jau palika bez darba, bet dažiem darbs izglītības jomā kļūst par hobija līmeņa darbu, vai, strādājot izglītības jomā, cilvēki strādā papildus citā jomā, lai izdzīvotu.
Vācijas ārzemju studenti var mācīties līdzvērtīgi Vācijas pilsoņiem, t.i., mācības valsts augstskolās ir bez maksas, tajā skaitā, iegūstot otru augstāko izglītību. Paliekot Latvijā, jārēķinās, ka iegūt izglītības darbiniekiem iegūt otru augstāko izglītību tagad ir problemātiski, jo to vienkārši nav iespējams apmaksāt no pašreizējās saņemamās algas, kura var būt pat zem iztikas minimuma. Tas ir viens no rādītājiem, kāpēc ir nepieciešamas reformas izglītībā, bet ir nepieciešams priekšstats, kā tiks risinātas problēmas, ko atzīmēja arī I.Kļava.
Foto
Video
Par reliģijāmPar izglītības sistēmas jautājumuTikšanos ciklu "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku organizē Rīgas Vācu kultūras biedrība. Atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība https://www.riga.diplo.de, Latvijas Vācu savienība https://www.verband.lv, Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) https://www.ifa.de, Gētes institūts Rīgāhttps://www.goethe.de/riga, apgāds "Zvaigzne ABC" https://www.zvaigzne.lv, apgāds "Zinātne" https://www.zinatnesgramatas.lv, apgāds "Atēna"https://www.atena.lv, izdevniecības "Nordik"/"Tapals" https://www.nordik.lv un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" https://www.studentnet.lv.
