Sestās tikšanās pasākumā „Restartējot saknes: es protu vācu valodu” gan Ingmārs Čaklais, gan Andrejs Svilāns aizskāra jautājumu, kas saistīts ar valodas apguvi. Mūsdienās tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo meklējot sev darba vietu arvien vairāk parādās prasības zināt vairākas valodas. Ir zināms, ka LPSR laikā notika rusifikācija, bet tagad obligātā prasība ir zināt latviešu valodu – valsts valodu, krievu valodu, jo Latvija ir pietiekami daudz mazākumtautību pārstāvju, kas runā krieviski, pietiekami daudz tūristu ir arī no bijušās PSRS, kur vecāka gadagājuma cilvēki labi zināja krievu valodu, tajā pašā laikā angļu valoda ir būtiska internetā, bet vācu valoda arvien vairāk ienāk pasaulē. Cilvēki mācās, apgūst valodas, bet tik un tā pēc viņu runas var atpazīt, vai tie ir vai nav vietējie iedzīvotāji. Ja skatās uz ieceļotāju bērniem, tad viņi valodas apgūst krietni ātrāk un runā arī viņu valoda ir krietni labāka un kolorītāka. Paiet gadi, un vecāki konstatē, ka mājās neatkarīgi no valodas, kurā tiek runāts, bērni saprot visu vecāku teikto.
Cilvēki neiedomājas tik vienkāršu lietu, ka bērni sākumā klausās, pie tam klausās daudz. Var pat gadīties, ka bērni klausās ilgāk par gadu, un tikai tad sāk runāt, pie tam sākumā runā tikai vienkāršos teikumos. Tieši šī iemesla dēļ bilingvāli bērni sāk runāt krietni vēlāk. Kā tad ir ar pieaugušajiem? Pieaugušie iet uz kursiem un uzreiz mēģina gan klausīties, gan runāt, gan rakstīt. Šī iemesla dēļ valodā mācās gramatiskos likumus, bet ne vienmēr teikumi tiek izveidoti gramatiski pareizi, jo kādreiz ir nepietiekama vārdu bāze, bet šī iemesla dēļ nav pietiekama izpratne par teikuma uzbūvi.
Ja cilvēks 90 % no mācību laika klausās, tad runāt viņš sāk tad, kad valoda sāk pati raisīties, un tā ir liela priekšrocība. Tieši tā bērni apgūst valodu, viņi skatās un klausās multiplikācijas filmas un filmas, viņi atrodas vidē, kur tiek izmantota valoda, un tādā veidā valoda tiek apgūta pati pār sevi, bez īpašas piepūles. Tā arī ir cilvēku valodas apguves problēma. Valodu var mācīties visu mūžu, bet, ja cilvēks neatradīsies konkrētas valodas izmantošanas vidē, viņš to nezinās.
Latvija kļūst arvien intenacionālāka. Iebrauc tūristi, iebrauc viesstrādnieki. Latvijas vide jau mainās, un tas nozīmē, ka agri vai vēlu Latvijas iedzīvotāji runās vairākās valodās.
FotoVideo
Tikšanos ciklu "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku organizē Rīgas Vācu kultūras biedrība. Atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība https://www.riga.diplo.de
, Latvijas Vācu savienība https://www.verband.lv
, Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) https://www.ifa.de
, Gētes institūts Rīgāhttps://www.goethe.de/riga
, apgāds "Zvaigzne ABC" https://www.zvaigzne.lv
, apgāds "Zinātne" https://www.zinatnesgramatas.lv
, apgāds "Atēna"https://www.atena.lv
, izdevniecības "Nordik"/"Tapals" https://www.nordik.lv
un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" https://www.studentnet.lv
.Tikšanos cikls "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" nākamā reize būs 4.decembrī plkst.18.00, pēdējā - 18.decembrī plkst.18.00
https://www.goethe.de/ins/lv/rig/lrn/web/lvindex.htm
https://www.goethe-verlag.com/book2/LV/LVDE/LVDE006.HTM
https://fedcba.ning.com/
https://www.youtube.com/watch?v=XwM4ieFOotA
https://www.hochschulkontor.lv/lv/nozaru-vcu-valodas-apguves-centrs
https://www.valoda.lv/downloadDoc_419/mid_534
https://europa.eu/youth/studying/language_learning/index_eu_lv.html 
