Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Trešā tikšanās. Restartējot saknes: izglītojamies


Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Ar vēlmi iepazīties ar Rīgas vēsturi var doties uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kurā ir ierīkotas ekspozīcijas par Rīgas vēsturi sākot ar Rīgas dibināšanu. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā.

Muzeja dibināšanas pamatā bija Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela privātā kolekcija, kura tika uzdāvināta Rīgai 1773. gadā 22. februārī. Pirmā muzeja ēka atradās Anatomijas teātrī, kura ēka nav saglabājusies. 1791. gadā muzejs tika pārcelts uz Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnu.

Iepazīstoties ar muzeja visām ekspozīcijām ir iespējams iet cauri daudziem gadsimtiem.

Viena no neparastākajām iespējām iepazīties ar Rīgas vēsturi ir Sudraba kabinets, kurā ir eksponēti ap 300 izciliem dārgmetālu priekšmetiem.

Kolekcijas vērtīgākā daļa ir Rīgas zeltkaļu cunftes meistaru 17. – 20. gadsimta izstrādājumi. Arī pēc dārgmetālu kolekcijas var sekot līdzi Rīgas vēsturei, jo pēc tās var izprast, cik bagāti vai nabadzīgi dzīvoja cilvēki.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā dārgmetālu kolekcija bija papildināta ar baltvāciešu dāvinājumiem.

1940. gadā kolekcijas bija papildinātas ar amatnieku un tirgotāju organizāciju dāvinājumiem, kuri ceļš bija caur Latvijas Amatniecības kameru un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Pēc Rīgas Melngalvju brālības likvidācijas Rīgā palika vairāki mākslas darbi.

1944. gada rudenī muzeja materiāli bija izvesti, tomēr kolekcijas kaut arī izlaupītas bija atgrieztas atpakaļ.

1997. gadā muzejā nonāk arī Latvijas Republikas Finansu ministrijā nonākušās dārglietas.

Kausi, upurtrauki, citi dārgmetālu priekšmeti neatstāj cilvēkus vienaldzīgu, bet, ja tiem ir vēsturiska vērtība, tad tie kļūst novērtējami, jo tie stāsta par saviem saimniekiem un viņu dzīvi, tikai jāmāk to izlasīt. 
 
Rīgas Doms
 

Rīgas Doms - sakrālā vieta, kurā notiek koncerti. Apmeklējot tos, cilvēki izjūt ne tikai pacilātību, bet arī ienes gaismu sevī. Pašam Domam pār gājuši tik daudzi notikumi un tik daudzas izmaiņas, ka, tajā ieejot, rodas sajūta, ka, neskatoties ne uz to, Doms ir mūžīgs kā pati dzīve.

Nākot uz koncertiem Domā, cilvēki nedomā par vēsturiskajiem notikumiem, bet bauda mākslu, bet izjust Doma gaisotni var ne tikai koncertu laikā, gaisotni ir iespējams izjust to apmeklējot un iepazīstoties ar tā arhitektūru, tādējādi arī izsekojot vēsturiskajiem notikumiem.

Rīgas Doms, uzcelts 13. gadsimtā, ir senākā un lielākā katedrāle Livonijā. Doma un klostera telpas gadsimtu laikā ir maz mainījušās, un tā ēka apvieno sevī romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes.

Rīgas Doma celšana ir saistīta ar Rīgas pilsētas dibināšanu 1201. gadā. Tā pamati likti pēc sakšu pīlāru bazilikas parauga, pēc tam uzcelta trīsjomu baznīca. Sākotnējā būvē celtniecības materiālu pāreja notika no kaļķakmens uz ķieģeļu celtniecību. Austrumu daļa Rīgas Domam ir romāniskas iezīmes, kas norāda uz to, ka tā ir senākā celtnes daļa. Neskatoties uz skarbu atturību dekoratīvajām formām arhitektūrā, tās atstāj pārsteidzošu iespaidu uz ēkas eleganci un izsmalcinātību.

1211. gada 25. jūlijā bīskapa Alberta vadībā bija likts Rīgas Doma pamatakmens. 

1215. gadā pavasarī nodega pirmais Doms, un pēc tam sekoja straujš Doma celtniecības periods.

14. gadsimtā piebūvēja Rīgas Doma Sv. Elizabetes kapelu baznīcas dienvidu sienai.

Daudz ziņu saglabājās par pārbūvēm 15. gadsimtā. Tajā laika izveidoja Dvēseles aizlūguma kapelu kapitula zāles vietā. Telpā izkala papildu logus un durvis, kā arī uzstādīja altāri, bet baznīcas vidusjomu paaugstināja, un Doms no vienkārša tipa celtnes kļuva par baziliku.

Doma telpas kļuva tumšākas, un parādījās domas par gaismas nepieciešamību.

15., 16. gadsimtā katedrāles interjers bija ļoti grezns, baznīcas sienas klāja gleznojumi.

1524. gadā baznīca smagi cieta, tā bija reliģisko disputu un grautiņu upuris, to izdemolēja un slēdza, bet 1547. gadā baznīcai nodega tornis. Tajā laikā cieta arī sv. Pētera baznīca un sv. Jēkaba baznīca. 1595. gadā Doma ēku izremontēja, pārbūvēja un uzcēla jaunu torni.

1710. gadā Rīgas aplenkumā smagu cieta baznīcas ēkas jumts, līdz ar to bija veikta jumtu pārbūve.

1856. gadā Rīgas Domam pārbūvēja veco galveno portāla telpu, nojauca daudzas piebūves, bet 1884. gadā vācu ērģeļbūves firma “E.F.Walker&Co” baznīcā iebūvēja slavenās Doma ērģeles, kas tolaik bija lielākās pasaulē - 6768 koka un metāla stabules.

2009. gada vasarā Rīgas Doma Centrālajā daļā atklāja gleznojumus “Dievmātes kronēšana debesīs”, bet malās “Pasludināšana” un “Kristus ciltskoks ar praviešiem”.

No 1881. gada līdz 1914. gadam baznīcā tika veikti remonta un restaurācijas darbi.

2004. gadā aktualizējās nepieciešamība remontēt baznīcu.

Līdz 2014. gadam ir plānota Rīgas Doma jaunās vitrāžas izveide.

2005. gadā Rīgas Domu iekļāva Pasaules pieminekļu fonda 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā.

Tagad Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle un Doma draudzes dievnams.
 


Latvijas Okupācijas muzejs
 

Latvijas Okupācijas muzejā ir iespēja iepazīties ar Latvijas okupāciju. Iepazīstoties ar pagātni, var labāk izprast tagadni, un saprast - mēs esam atbildīgi ne tikai par sevi, bet arī par to, kas notiek mūsu zemē.

1940. – 1941. gados bija pirmā padomju okupācija.

1941. – 1944./45. gados bija nacionālsociālistiskā vācu okupācija.

1944./45. – 1991.gados - otrā padomju okupācija.

Sekojot tikai datiem, var pārdomāt mūsdienu situāciju un politiku valstī.


Pirmā padomju okupācija.

1940. gadā vasarā PSRS ieņēma Latvijas Republiku.

Lai ieņemšana būtu realizēta, jau 1938. gadā sākās padomju preses uzbrukums Latvijai. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota daļas iedzīvotāju neapmierinātība ar režīmu.

1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai agresijas draudus, līdz ar to PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties, ko noraidīja Lielbritānijas un Francijas valdības. 1939. gada 7. jūnijā Latvija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju.

1939. gadā 23. augustā PSRS ar Vāciju noslēdza Hitlera-Staļina paktu, kurā Latvija, Somija un Igaunija bija iedalīta PSRS, bet vēlāk arī Lietuvu iedalīja PSRS.

1939. gada augustā PSRS sāka koncentrēt karaspēku pie Latvijas robežām.

1939. gada 28. septembrī PSRS un Vācija parakstīja protokolu par Latvijas baltvāciešu izceļošanu.

1939. gadā 5.oktobrī Latvijas valdība bija spiesta parakstīt ar PSRS Bāzu („draudzības un savstarpējās palīdzības”) līgumu, saskaņā ar kuru PSRS ieveda Latvijā 25000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes, un arī vēlāk tika turpināts karaspēka ievešanas process. Latvijas valdība 1939. gada 5.oktobra līgumu uztvēra kā piekāpšanos spēkam un „uzspiestu pāreju”.

1940.gada 28.maijā PSRS informēja Latvijas pārstāvjus, ka ignorēs Latvijas likumdošanu un Latvijas teritorijā nēsās ieročus.

1940. gadā 7.jūnijā Latvijā bija izvietotas 84 dažādas Sarkanās armijas sauszemes karaspēka daļas, karaspēka pārvaldes un iestādes.

1940. gada 14. jūnijā PSRS bruņotie spēki bloķēja Baltijas valstu gaisa telpu un Baltijas jūru.

1940. gadā no 14. uz 15. jūniju Sarkanā armija šķērsoja Latvijas-PSRS robežu.

1940. gada 16. jūnijā 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V.Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F.Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.

17. jūnijā 13.00 tika parakstīts Latvijas armijas kapitulācijas akts. PSRS armija šķērsoja Latvijas-PSRS robežu, Latvija nonāca padomju armijas varā, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā.

Sākot ar okupācijas pirmajām dienām PSRS NKVD un SA dienesti sāka pilsoņu arestus. VDK arhīvā ir saglabāta informācija par 7292 arestētām personām laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 5. augustam. 

 Pilsētās noritēja masveida uzņēmumu un namīpašumu nacionalizācija, laukos  - agrārā reforma. 1941. gadā jūnijā bez tiesas no Latvijas tika deportēti apmēram 15 tūkstoši iedzīvotāju uz PSRS austrumu apgabaliem, no kuriem izsūtījumā mira 5381 cilvēks, tas ir, apmēram 34% deportēto. 


Nacionālsociālistiskā vācu okupācija.

Nacionālsociālistiskā Vācija, gatavojoties karagājienam pret PSRS, sāka propagandēt, ka PSRS ir cietums, un vācieši nāk kā atbrīvotāji no boļševisma un „žīdisma”, kā arī kā glābēji no latviešu iznīcināšanas. Dotā propaganda nostrādāja uzreiz, jo boļševisms Latvijā jau parādīja savu seju. Latvijas iedzīvotāji uztvēra vāciešus kā atbrīvotājus. Grūti iedomāties, ka varētu izveidot Latviešu leģionu, ja Latvija 1940. gada vasarā netiktu okupēta un anektēta, bet tās iedzīvotāji pakļauti teroram un deportācijām.

1941.gadā 22. jūnijā vācu kara aviācija sāka Latvijas teritorijas okupāciju. Vācu karaspēka uzbrukums pārsteidza padomju spēkus, un tie atkāpās. Sākās pašaizsardzības vienību aktīvistu apšaušana. Tika atzīts, ka bija nošauti 6000 aktīvisti.

1941. gada 1. septembrī administratīvā vara visā Latvijas teritorijā tika nodota civilpārvaldes rokās. Tika izveidota Zemes pašpārvalde, taču tā nevarēja izdot nevienu rīkojumu vai pieņemt lēmumu bez okupācijas iestāžu akceptu. Presi izdot bija iespējams tikai ar vērmahta Propagandas daļu vai kara komandantūru atļauju. Propagandas līdzekļi no paša sākuma tika pakļauti vācu kontrolei un pašdarbība netika pieļauta

1943. gadā okupācijas vara nolēma veidot karaspēka daļas no okupētās teritorijas iedzīvotājiem, izveidojot latviešu leģionu, mobilizējot latviešus ar varu.

Politieslodzītos Drošības policija bija sadalījusi trijās grupās — nošaušanai, ieslodzīšanai koncentrācijas nometnēs (cietumos) vai atbrīvošanai. Koncentrācijas nometnes Vācijā iedalīja piecās grupās: filtrācijas, darba, darba audzināšanas, apcietinājuma un jaunatnes koncentrācijas nometnes. Nometnēs ieslodzīto sastāvs bija dažāds, taču visus vienoja viena pazīme — viņi nebija izdarījuši tādu noziegumu, par kuru Drošības policija drīkstētu nošaut. Precīzs politieslodzīto skaits pēc mazāko aizstājējcietumu un nometņu atbrīvošanas nav zināms..

Tiek rēķināts, ka 1941.—1945. gadā nacionālsociālistu nošauto un deportēto civiliedzīvotāju skaits bija apmēram 90 000 cilvēku, bet pavisam kopā tika represēti 123 000 Latvijas iedzīvotāju.

Otrā padomju okupācija.

1944. gadā notika Latvijas reokupācija. Apmēram 200000 Latvijas iedzīvotāju, nevēloties dzīvot PSRS, emigrēja uz Vāciju un vēlāk arī uz citām valstīm. Uzreiz pēc reokupācijas līdz 50. Gadu vidum sākās bruņota partizānu cīņa pret okupācijas varu.

1949. gadā martā no Latvijas tika izsūtīti vairāk par 42000 cilvēku uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Ziemeļiem, tajā pašā laikā no PSRS uz Latviju tika veicināta iedzīvotāju imigrācija.

1953. – 1959. gados sekoja „Atkušņa” periods, kas beidzās ar nacionālkomunistu sagrāvi.

1990. gadā 4. maijā LPSR Augstākā padome deklarēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.


Latvijas Vācu savienība www.verband.lv
 ar Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) www.ifa.de atbalstu no 2012.gada 4.oktobra līdz 10.novembrim latviešu valodā rīko tikšanos ciklu "Restartējot saknes: izglītojamies". Atbalstu sniedz Rīgas Vācu kultūras biedrība, Rīgas Centrālās bibliotēkas www.rcb.lvMākslas un mūzikas nodaļa un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" www.studentnet.lv. 


Pasākuma bildes

https://plus.google.com/u/0/photos/114699131857472565254/albums/5799112139819956785

Studija. Vizuālo mākslu žurnāls
https://www.studija.lv/?parent=1672

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
https://www.rigamuz.lv/km/index.php
Rīgas Doms
https://www.doms.lv/index/
Latvijas Okupācijas muzejs
https://okupacijasmuzejs.lv/

Latvijas mākslas vēsture
https://www.makslasvesture.lv/index.php/S%C4%81kumlapa

Salaspils nometne nacionālsociālistiskās Vācijas administrācijas plānos un soda nometņu tipoloģijā
https://rigacv.lv/node/510
Rumbulas traģēdija
https://www.muzeji.lv/lv/museums/museum-of-occupation-of-latvia/2011/rumbula-nozieguma-anatomija-1941/
Padomju okupācijas demogrāfiskās, sociālās un morālās sekas Latvijā
https://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_3-4/6_Eglite_Padomju%20okupac.pdf



 

Komentāri (0)  |  2012-10-14 14:35  |  Skatīts: 4809x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ