Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Trešā tikšanās. Restartējot saknes: es protu vācu valodu


Atskatoties pagātnē, praktiski katram cilvēkam radu rakstos ir dažādu tautību cilvēki. Cilvēki dzimst, kopā mācās, kopā strādā, kopā atpūšas, sarunās rod atbalstu vai jaunas idejas. Iepazīstoties  vienam ar otru, cilvēki katru reizi atklāj jaunu pasauli, jo katrs mēs esam ar dažādu dzīves uztveri un skatījumu uz to. Jo vairāk mēs viens no otra iegūstam, jo lielākas ir mūsu iespējas izpausties radoši.

Klausoties tikšanās reizē Kristiānu Ābeli, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieci, mēs nokļuvām mākslas pasaulē. Johans Valters vai arī Jānis Valters, gleznotājs, teorētiķis un mākslas pedagogs kopā ar Jāni Rozentālu un Vilhelmu Purvīti atstāja Latvijas mantojumā izcilus mākslas darbus. Pašlaik lielākais viņa gleznu un zīmējumu krājums ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atsevišķi viņa darbi atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Liepājas muzejā, Berlīnes Valsts muzeju Nacionālajā galerijā, Mākslas akadēmijas fonda mūzikas arhīvā, Drēzdenes Pilsētas galerijā, Malmes Mākslas muzejā un Gotfrīda Matēsa fonda Mākslas un zinātnes muzejā Milānā. Mākslinieks bija ievērojams gan Latvijā, gan Vācijā. Viņa gleznas ar ūdens motīviem ir tuvas impresionismam un jūgendstilam. Sākot ar 1932.gadu, kad Johans Valters pārcēlās dzīvot uz Vāciju un pieņēma uzvārdu Valters-Kūravs, viņš pievērsās ekspresionismam, līdz ar to viņa kļuva abstraktākas, dinamiskākas un krāsainākas. Daudz ko par tā laika mākslinieka dzīves un darba apstākļiem var uzzināt no Kristiānas Ābeles promocijas darba „Johans Valters”. Klausoties un lasot viņas darbu, var izprast, kāpēc tieši Johanam Valteram viņa daiļradē ir raksturīgas pārmaiņas gleznu stilā. Savā darbā K.Ābele par viņu raksta:

 

„Viens no klasiķiem, kuru talanta uzplaukums šajos laikmetu griežos pacēla Latvijas glezniecību iepriekš nepieredzētā līmenī, bija latviešu tekstos līdz šim galvenokārt par Jāni Valteru dēvētais Jāņa Rozentāla (1866–1916) un Vilhelma Purvīša (1872–1945) studiju biedrs un kolēģis Johans Valters (Johann Walter, 1869–1932). Viņa daiļradē vērojams ceļš no Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā (turpmāk PMA) apgūta akadēmiska reālisma 19. gs. 90. gados līdz modernisma vizuālajai valodai 20. gs.20. gados. Ar izjustu muzikalitāti apveltītais gleznotājs gadsimtu mijas neoromantiskajā gaisotnē interpretēja impresionisma, jūgendstila un simbolisma elementus, bet vēlāk nonāca tuvu abstrakcijai, izkopdams bezpriekšmetisku dabas redzējumu.

Lai gan šai trijotnei izsenis pieder goda vieta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (turpmāk LNMM) pastāvīgajā ekspozīcijā un daudzu grāmatu lappusēs, tās locekļu liktenis mākslas pētniecības vēsturē veidojās atšķirīgi. Vēl 20. gs. beigās Valtera sniegums Latvijas publikai, neraugoties uz izcilu viņa darbu pastāvīgo pieejamību, izteica salīdzinoši nedaudz un pat speciālistiem trūka materiālu pārliecinošai biogrāfiskai rekonstrukcijai.

Gan vietējās, gan ārzemju publikācijās Valtera personība un daiļrade atspoguļojās ne tikai pārāk nepilnīgi, bet arī ļoti deformēti. Neviens no viņam veltītajiem izdevumiem pēc satura un apjoma ne tuvu neatbilda monogrāfiska pamatdarba līmenim. Izpētes stāvokļa ziņā gleznotāju tobrīd precīzi raksturoja Eduarda Kļaviņa izteikums: “Visnoslēpumainākā no latviešu mākslas virsotnēm – vairāk jautājumu nekā atbilžu.” (1995)

Dīvaino situāciju daļēji izskaidro apstāklis, ka Valters bija hibrīda personība gan etniskās izcelsmes un nacionālās pašapziņas, gan biogrāfijas ģeogrāfiskā areāla ziņā. Saņēmis vācisku audzināšanu jauktā ģimenē, kas piederēja pie Jelgavas vācu pilsonības, viņš studiju gados Pēterburgā topošo mākslinieku lokā tiktāl tuvinājās latvietībai, ka kļuva par pulciņa “Rūķis” biedru un pat vadītāju, taču pēc atgriešanās bija ciešāk saistīts ar mātes tautiešiem – Baltijas vāciešiem.”

 

 

Mārtiņš Boiko, mūzikas zinātnieks un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, atzīst, ka vācu valodas prestižs bija ļoti augsts viņa ģimenē.

Ne vienmēr cilvēki novērtē zināšanas to gūšanas procesā, parasti jau ir tā doma, ka tas dzīvē nebūs nepieciešams. Valodu var apgūt ģimenē, valodu var mācīties skolā, bet līdz tam brīdim, kamēr valodu neizmanto, tā cilvēka apziņā ir mirusī valoda. Valoda atdzīvojas tajā brīdī, kad to sāk izmantot. Mārtiņa Boiko gadījumā valoda/vācu literatūra bija saikne ar viņa brāli, jo cilvēkus tuvina ne tikai radniecība, bet arī intereses, un ne tikai saikne, vācu valoda bija un ir arī viena no viņa darba valodām.

M.Boiko ir zinātniskās publikācijas par Baltijas tradicionālo mūziku, vokālo daudzbalsību, akustisko biokomunikāciju, viņš vada dažādus teorētiskos studiju kursus etnomuzikoloģijā, bet lai nonāktu līdz etnomūzikai, lai tuvotos latviešu mūzikas izpratnei, M.Boiko sanāca savā dzīvē pievērsties vācu valodai un iepazīties ne tikai ar Vāciju, bet dzīvojot Vācijā iepazīties ar Baltijas tautu mūziku. Valodas, to zināšana, izpratne un mīlestība pilnveido cilvēku, jo caur to zināšanu ir iespējams labāk izprast dzimto valodu, dzimto vidi. Parasti jau cilvēks, atrodoties vienā vidē, tās lietas, kuras citi atzīmē kā būtiskas, uztver kā pašsaprotamas.

XX gadsimta 80. gadi bija nozīmīgi cilvēku interesei par etnomūziku, jo Latvija atrodas starp dažādām valstīm, kur ir dažādas tradīcijas. Iepazīstoties kaut vai ar Latgali, kura ir multietniska ar iespaidīgu, arhaisku un pat konservatīvu kultūru, var teikt, ka uz to vislielāko ietekmi atstāja jezuīti, bet pārējo Latvijas daļu ietekmēja vācbaltieši. Pašreizējā laikā tradīcijas izmirst, bet tajā pašā laikā, tās tiek saglabātas, atjaunotas, izkoptas, un tās atdzimst citā gaismā, kur etnomūzika ir viena no citu tautu iepazīstināšanas iespējām ar latviešu kultūru gan Latvijā, gan arī uzstāšanās laikā ārpus Latvijas. „Lai tradīcija pastāvētu, ir jābūt lielai motivācijai to izkopt un turpināt”, uzskata M.Boiko.

Tikšanos ciklu "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku organizē Rīgas Vācu kultūras biedrība. Atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība  https://www.riga.diplo.de, Latvijas Vācu savienība https://www.verband.lv, Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) https://www.ifa.de, Gētes institūts Rīgā https://www.goethe.de/riga, apgāds "Zvaigzne ABC" https://www.zvaigzne.lv, apgāds "Zinātne" https://www.zinatnesgramatas.lv, apgāds "Atēna" https://www.atena.lv, izdevniecības "Nordik"/"Tapals" https://www.nordik.lv un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" https://www.studentnet.lv.

 

Tikšanos cikls "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" notiks divas reizes mēnesī otrdienās —

 · nākamā reize būs 23.oktobrī plkst.18.00, turpmāk tikšanās notiks
 
· 6.novembrī plkst.18.00,
 
· 20.novembrī plkst.18.00,
 
· 4.decembrī plkst.18.00,
 
· 18.decembrī plkst.18.00 



Tikšanos cikls "Restartējot saknes: es protu vācu valodu"  https://www.studentnet.lv/studejam/article.php?id=272010
https://www.studentnet.lv/studejam/article.php?id=272307    

 

 

https://www.lma.lv/downloads/K-Abele-kopsavilkums-LV.pdf

Bildes.
https://plus.google.com/u/0/photos/114699131857472565254/albums/5797405835745453489
https://plus.google.com/u/0/114699131857472565254/posts 

Video.
https://www.youtube.com/watch?v=Yn_RwCRZDw0&list=UUgvkgj78h4OywvTZm8qXSbw&index=1&feature=plcp 
Komentāri (0)  |  2012-10-09 23:56  |  Skatīts: 1781x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ