Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Pirmā tikšanās. Restartējot saknes: izglītojamies


 Klausoties Domus Rigensis biroja vadītāju Noru Rutku par latviešu un vāciešu saskarsmi un mijiedarbību vēsturē un mūsdienās Rīgas multikulturālajā vidē, nāca prātā Latvijas vēstures līkloči un pašreizējā politiskā situācija. Kā tiks risināta pašreizējā situācija Latvijā? Vai mēs kādreiz varēsim dzīvot mierā un labklājībā? Varbūt ie vērts atgriezties un pārskatīt vēsturiskos notikumus? Lai ieskatītos pagātnē, var pasekot notikumu attīstībai.

 

Baltvācieši – Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojošo vāciešu, pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči. Viņi veido etnokultūrgrupu ar savu kultūru un mentalitāti.

Vācieši ieceļoja Latvijā 12.gadsimta beigās, asimilēja izglītotos latviešus un igauņus, un līdz Pirmajam pasaules karam bija valdošais slānis iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā.

Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā Latviju un Igauniju atstāja 40000 baltvāciešu. 1935.gadā 15,7 % no 922 uzņēmumiem piederēja vāciešiem.

Starpkaru periodā valsts politikas rezultātā baltvāciešu vēsturiskās privilēģijas tika likvidētas un tiesības tika ierobežotas.

1920. gadā agrārās reformas laikā vācieši zaudēja lielāko daļu zemes Latvijā.

1922. gadā vāciešiem tika atsavināta Rīgas Svētā Jēkaba baznīca.

1931. gadā tika atsavināts Rīgas Doms.

Ulmaņa apvērsuma rezultātā baltvācieši zaudēja vadošās pozīcijas tautsaimniecībā un administratīvām metodēm viņi bija izspiesti no kultūras telpas. Neskatoties uz to baltvācieši bija izglītotākā Latvijas iedzīvotāju daļa ar spēcīgām pozīcijām valsts ekonomikā.

Otrā pasaules kara priekšvakarā vācbaltieši tika pārvietoti uz Poliju, kuru tajā laikā kontrolēja Vācija, un Vāciju. 1939. – 1940. gadā Latviju atstāja aptuveni 47000 baltiešu.

Neskatoties uz to, ka starp latviešiem un vāciešiem visus gadu simtus nebija draudzīgu attiecību, bet gan attiecības bija negatīvas, vēstures gaitā Latvijas vācieši ļoti daudz ieguldīja gan savas mīlestības, gan pūles Rīgas un Latvijas attīstībā.

Attiecības starp baltvāciešiem un latviešiem izmainījās pēc Otrā pasaules kara un padomju varas gados, un tagad lielākā daļa no tiem, kas uzskata sevi par vācbaltiešiem, Baltiju atzīst par savu tēvzemi.

Latvijas Vācu savienība www.verband.lv
 ar Institut für Auslandsbeziehungen (Ārzemju kultūras attiecību institūts) www.ifa.de atbalstu no 2012.gada 4.oktobra līdz 10.novembrim latviešu valodā rīko tikšanos ciklu "Restartējot saknes: izglītojamies". Atbalstu sniedz Rīgas Vācu kultūras biedrība, Rīgas Centrālās bibliotēkas www.rcb.lvMākslas un mūzikas nodaļa un Latvijas Studējošo vortāls "StudentNet" www.studentnet.lv.

Biedrība - D
omus Rigensis
https://www.domus-rigensis.eu/index.html

Pasākuma bildes
https://plus.google.com/u/0/photos/114699131857472565254/albums/5795533860536574321
https://plus.google.com/u/0/114699131857472565254/posts
 

Komentāri (0)  |  2012-10-05 23:47  |  Skatīts: 4876x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ