Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Lübeck - Schönberg - Travemünde - Neustadt in Holstein


Tas bija neplānots brauciens, bet, kāpēc nebraukt, ja visi apstākļi veidojas tā, ka var braukt un patīk braukt?

Laika bija maz, ļoti maz. Saplānot nesanāca, jo tad būtu savādāk. Sanāca izbraukt no Rīgas, aizbraukt uz Liepāju, no Liepājas ar prāmi uz Travemindi.

Sākotnēji bija domāts pastaigāt pa Travemindi, bet atkal neplānoti sanāca aizbraukt uz Lībeku (Lübeck).

Viduslaiku noskaņa ar stabilitātes blāzmu bija viscaur. Ēkas tik senas, ka pilnīgi sajūta tāda, ka esi ieradusies viduslaikos, kuros pārcēlās mūsdienu cilvēki, pie tam visu pilsētu sakopa un iztīrīja no viduslaiku mēsliem, jo ir taču zināms, ka tajā laikā tādu labierīcību kā mūsdienās nebija, un arī kultūra bija savādāka. Kultūra jau pati par sevi arī nekrīt no gaisa, pie tā ir jāpiestrādā.

Jā, Lībeka bija Hanzas Savienības un Baltijas jūras karaliene, pēc tam Hanzas brīvpilsēta. Un arī tas ir jūtams. Vecpilsētas gaisotne tāda ir. Nejūt nospiestību, trauksmi un stresu, bet izjūt mieru. Un arī cilvēki varēja pasēdēt kafejnīcās, kuras tika izvietotas vienkārši uz ielām. Lai kā arī nebūtu, izskatījās, ka pārsvarā ir vietējie iedzīvotāji, un līdz ar to, ja vietējie iedzīvotāji var tā pasēdēt un labi justies, tad tas jau ir rādītājs par iedzīvotāju dzīves līmeni.

Sanāca apskatīt galvenās vietas: Holstena vārtus (1478.), kas ir Lībekas simbols, Pēterbaznīcu, Domu, Sv. Egidas baznīcu. Jāatzīmē, ka Lībekā daudz skaistu baznīcu ir, ir arī  interesanti muzeji, bet ir interesants arī Rātsnams (1230.) Protams, daudzi gadi aizgāja, līdz ar to daudzas ēkas ir restaurētas vai pārbūvētas, bet var priecāties tikai par to, ka vietējie iedzīvotāji tik ļoti mīl savu dzimto vietu un tik ļoti rūpējas par to.

Lībeka – brīvības, taisnīguma un labklājības simbols, kā arī Lībeka – vārti uz ziemeļiem. Būtu jau labi vēl kādreiz tur aizbraukt.

Vakarā nācās braukt uz mazu mazu pilsētiņu – Šenbergu (Schönberg).

Pilsētiņa pie ezera pārpilna miera un klusuma gan pa dienu, gan vakaros. Tikai tad, kad brauca mašīnas pa bruģi, tas gan bija nepierasti. Cik varēja pavērot, tad mājiņas nelielas, sakoptas, galvenā ieliņa līkumaina, bet pats ezers kā spogulis. Varēja aiziet paskatīties baznīcu, bet pati pilsētiņa bija ideāla atpūtai no emocijām, kuras varēja gūt Lībekā.

No rīta sanāca atgriezties Travemindē (Travemünde).

Traveminde – kūrortpilsēta. Tik daudz cilvēku, tik daudz pasākumu, dažādu kiosku ar pārtikas un dažādu preču piedāvājumiem, ka tur var pavadīt veselu dienu. Iet un iet un skatīties, kādreiz paņemt arī kaut ko paēst un pēc tam turpināt ceļu, un tikai uz priekšu. Latvijā brīvdabas muzejā tik apjomīgu tirdziņu nav iespējams iekārtot, bet Vācija jau ir lielāka par Latviju.

Pludmale gan tur ir maksas.

Šajā pilsētā sanāk vairāk pievērst uzmanību izklaides pasākumiem nevis arhitektūrai, bet, ja gadās uz kādas mājas stūra pamanīt melnu plāksni, tad tas nozīmē, ka kādreiz tik lielā mērā pilsētas daļa bija zem ūdens.

Vēl vienai interesantai Vācijas pilsētiņai sanāca braukt cauri un nedaudz arī pastaigāt pa to – Noištadte (Neustadt in Holstein).

Būtiskākais, ko tur varēja ieraudzīt – bija piemineklis zvejniekiem. Var arī aiziet uz muzeju, kas atrodas Kremper vārtos un evaņģēliski luterisko baznīcu.

Pilsētiņa ir mierīga, jauka, bet pietrūkst labsajūtas, un tad, kad es painteresējos vairāk, tad uzzināju par vairāku kapsētu teritorijām. Varbūt tas arī bija tas iemesls labsajūtas trūkumam.

Braucot pa ceļu no Travemindes uz Noištadti, sanāca braukt pa šoseju blakus jūras krastam. Kā jau tas mēdz būt, vasarā cilvēki vēlas jūrā izpeldēties. Mašīnu bija tik daudz, ka tās atradās arī uz zālājiem, toties piebraucot pie ezera, konstatēju, ka ezermala ir iežogota tā, ka bērni vēl paplunčāties var, bet pieaudzis cilvēks var ieiet ezerā līdz viduklim un viss. Tas nu gan nebija tā īsti pieņemami, ir jau pierasts, ka mūsu pludmales nav tik pieblīvētas, un par to gan man bija prieks.

Atgriešanās gan bija caur Poliju un Lietuvu. Laika bija maz un neko vairs apskatīties neizdevās. Bet varbūt kādreiz arī aizbraukšu, pie tam dažās vietās jau esmu bijusi.

Lībekas (Lübeck) albums.

Šenbergas (Schönberg) albums.

Travemindes (Travemünde) albums.

Noištadte (Neustadt in Holstein) albums.

Komentāri (0)  |  2014-08-09 23:32  |  Skatīts: 3631x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ