Skats uz horizontu

Skats uz horizontu

 Latviski По русский In English

Muzeju nakts


Eduarda Smiļģa teātra muzejs. Atceros, kad mācījos skolā, man bija priekšmets par teātra vēsturi. Toreiz to uztvēru bez intereses. Naudas nebija, uz teātri negāju, skolā/ klasē arī neatceros, ka varētu teātri apmeklēt. Vienu gan atceros, bija stāstīts un runāts par Smiļģi.

Pagāja gadi, un es sāku apmeklēt teātri. Patīk man teātris. Pat ļoti. Neskatoties uz to, ka lielāko daļu esmu saistīta ar eksaktām lietām.

Šogad biju izlēmusi muzeju nakts laikā apmeklēt vairākas vietas, bet sanāca tā, ka aizbraucu uz Āgenskalna pusi un nolēmu iepazīties ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Pastaigāju pa Teātra muzeju. Un tur man pastāstīja, ka Eduards Smiļģis bija dzimis 1886. gada 23. novembrī Rīgā ierēdņa ģimenē. Pēc izglītības E.Smiļģis bija inženieris. 1906. gadā viņš bija sācis darbību amatierteātrī, bet no sešiem rītā līdz sešiem vakarā strādājis Manteļa mašīnbūves fabrikā

1920. gadā viņš bija dibinājis Dailes teātri un darbojās kā latviešu teātra režisors.

Kā aktieris viņš bija apbrīnojams, jo bija nospēlējis vairāk par 100 lomām. Var pieminēt:

1912. gada Lāčplēsis "Uguns un nakts";

1912. gads Indulis "Indulis un Ārija";

1914. gads Uldis "Pūt vējiņi";

1922. gads Hamlets;

1922., 1937.gads Otello;

Jūlijs Cēzars V.Šekspīra darbos;

1921., 1939. gads H.Ibsena Pērs Gints;

1933. gads S.Lāgerlēvas Gēsta Berlings.

1940. gadā E.Smiļģim pēdējā loma uz skatuves bija J.V.Gētes Fausts.

 Tāpat var pieminēt inscenējumus. E.Smiļģis bija veidojis vairāk par 300 inscenējumiem - "Uguns un nakts", "Indulis un Ārija"”, "Spēlēju, dancoju", "Pūt, vējiņi", "Jāzeps un viņa brāļi", "Pērs Gints", "Gesta Berlings", "Anna Kareņina", "Karš un miers", "Optimistiskā traģēdija".

Savas radošās darbības laikā E. Smiļģis bija pazīstamākais latviešu režisors, un viņa iestudējumi tika izrādīti ne vien Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā, vēlāk arī PSRS.

Izstaigājot Teātra muzeju varēju iepazīties ne tikai ar vēsturi, bet arī ar ekspozīcijām. Tā nu es arī tiku līdz Skroderdienu Silmačos alus muciņai. Jāņi jau arī tuvojas.

Ja jau biju sākusi ar teātra muzeju, tad pēc tam aizgāju Līdz Dailes teātrim. Un tur bija iespējas apskatīt E.Pauls-Vīgneres Personisko teātri.  

Komentāri (0)  |  2014-05-25 23:44  |  Skatīts: 3813x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ