2013. gada 12 septembrī Latvijas Arhitektu savienībā bija lieli svētki. Savu 85 gadu jubileju atzīmēja Gunārs Gedrovics.
Ikvienam no mums gadi paskrien, un kādreiz tik ļoti gribas tos apstādināt. Dzīve ne vienmēr ir viegla, bet tajā pašā laikā tā var būt piesātināta un bagāta. Tā arī bija Gunāram. Vai tad viegli bija būt 16 gadu vecumā iesauktam Vācijas gaisa spēkos, 25 gadus notiesātam un izsūtītam uz Solikamsku? Rehabilitācija pēc 7,5 gadiem. Iespēja atgriezties Latvijā. Nav viegli, bet tajā pašā laikā bija iegūta tik liela dzīves bagāža.
Latvijas cilvēki ir Latvijas vēsture. Paiet laiks, un tikai atpakaļ paskatoties mēs varam apzināties, cik daudz ir pārdzīvots, izturēts un, cik daudz par visu varēja uzrakstīt, lai būtu izprasta tā laika cilvēka vēsture.
Gunārs ir sagaidījis savus 85 gadus. Un tie ir ļoti zīmīgi šajā gadījumā, jo sakrīt ar Rīgas Vācu kultūras biedrības (RVKB) 25 gadu jubileju. Šis pasākums pārvērtās par koncertsvētkiem, jo Gunārs dzied RVKB ansamblī Morgenrot. Tie bija svētki ne tikai viņam, bet tie bija svētkiem visiem, kas ieradās,- poļu, ukraiņu, ebreju, baltkrievu, baltslāvu, krievu, jakutu, u.c., kā arī latviešu (Limbažu vīru „Sirmie ozoli”) dziesmu ansambļu dalībniekiem un citiem viesiem, kas darbojas un cenšas saglabāt neskatoties ne uz ko iespēju arī turpmāk sadarboties un vienkārši būt draugos. Pateicoties svētkiem, mazākumtautību pārstāvjiem bija iespējama domu apmaiņa, jaunas pieredzes gūšana, kā arī gūts tikšanās prieks, tādējādi RVKB svētki bija dažādu tautību pārstāvju tikšanās reize.
Svētki bija skaisti un krāšņi! Tādi viņi bija iespējami, jo to realizēšanai bija sniegts Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (LRKM) atbalsts, tajos ieguldīja lielu darbu Aina Balaško un Ilze Krokša, kā arī uzstājās Morgenrot un svētku dalībnieki!
